Vai bēdīgi slavenais IZM "finansists" shēmo arī RPIVA lietā?
Pietiek lasītājs11.02.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Studentu apvienības (LSA) dome pagājušo piektdien pieņēma svarīgu lēmumu t.s. RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) lietā - proti, atklāti iestājās pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto RPIVA likvidēšanu un pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Lielākajai daļai Latvijas augstskolu studentu voluntārā un ar loģiskiem argumentiem grūti pamatojumā RPIVA likvidēšana šķiet bīstams precedents. Nekad nevar zināt, kāds būs nākamais IZM izgudrotais eksperiments patiesu un zinātniskiem pamatiem balstītu augstākās izglītības reformu imitācijai!
Saprotams, studenti nav tā publika, kuras viedoklis Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir kaut cik noteicošs, tomēr, ņemot vērā plaši izvērsto sabiedrisko attiecību kauju par un pret RPIVA likvidēšanu, tas beigās var izrādīties izšķirošais piliens, lai valdība izšķirtos akadēmiju likt mierā.
Tādēļ neizbrīna, ka pirms lēmuma pieņemšanas LSA diemžēl neiztika bez "politisku onkuļu" apciemojuma un ietekmēšanas mēģinājumiem. Un, proti, ir zināms, ka neilgi pirms LSA domes sēdes pie LSA vadības viesojies izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns (attēlā no labās). Varam tikai minēt, kādus argumentus ministra pārstāvis ir izmantojis sarunā ar studentiem. Taču jebkurā gadījumā zināms, ka A Geižāna izturēšanās, tiekoties ar studentiem, bijusi lielīga un pašpārliecināta. Proti, viss jau ir nolemts, jūs tur tāpat nevarat neko ietekmēt!
Jāņem vērā, ka A. Geižāns nav gluži parasts ierēdnis, bet visai ietekmīga un skandaloza politiska figūra, aizkulisēs dažkārt dēvēta par IZM "finansistu" vai "lietu kārtotāju". Kandidējis no "Jaunā laika" un pēc tam no "Vienotības" Saeimas vēlēšanās, bijis "Vienotības" revīzijas komisijas loceklis, izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks viņas pirmās "ministrēšanas" laikā un parlamentārais sekretārs, kad I. Druviete otrreiz kļuva par ministri.
Mediju uzmanību A. Geižāns izpelnījies pārsvarā ar skandāliem - 2015. gadā atklātībā nāca fakts, ka A. Geižāns piekopj savdabīgu shēmu, kā piepelnīties, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, proti, esot amatā IZM viņš panāk naudas piešķiršanu dažādām ministrijas pārraudzībā esošām institūcijām, kurās vēlāk - pēc amata IZM atstāšanas - pats kļūst par "finanšu konsultantu". Turklāt, shēma ir vērienīga un A. Geižāna "apkalpoto" iestāžu saraksts garš - Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Nacionālais sporta centrs "Mežaparks".
Pēdējā no minētajām iestādēm A. Geižāna vārds izskanējis pat saistībā ar iespējamu noziedzīgu darbību. "Mežaparka" izpilddirektors Lauris Pavlovs 2015. gadā vērsās IZM, KNAB, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojā ar iesniegumu par iespējamu valsts līdzekļu izzagšanu aptuveni 100 000 eiro apmērā, kas veikta "Mežaparka" rekonstrukcijas darbu laikā. Pēc L. Pavlova domām, noziedzīgajā shēmā - līdzekļu pārskaitīšanā SIA "Newcom construction" par reāli nenotikušiem rekonstrukcijas darbiem - bez "Mežaparka" valdes locekles Ievas Zundas bijis iesaistīts arī toreizējais IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns.
Tie nav vienīgie publiski izskanējušais A. Geižāna grēki. Presē viņam pārmesta arī IZM naudas izšķērdēšana dārgos un nepamatotos komandējumos jeb "polittūrismā"uz eksotiskām valstīm - Japānu, Indonēziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc medijos saceltas trauksmes 2015. gadā tika atcelts viņa paredzētais brauciens uz Vjetnamu.
Ņemot vērā Geižāna pagātni, viņa parādīšanās RPIVA lietas "kārtošanā" visticamāk liecina, ka IZM publiski deklarētais mērķis akadēmijas pievienošanai LU - finanšu līdzekļu taupīšana un akadēmisko resursu koncentrēšana vienā institūcijā - ir tikai piesegs. Medijos jau ir izskanējusi ziņa par 65 miljoniem eiro ES fondu naudas, ko Latvijas augstskolas, un pārsvarā tieši LU, varētu saņemt esošo ēku rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai. Savukārt aizkulisēs runā, ka minētās naudas apsaimniekošanai LU jau tiek gatavota jauna amata vieta - būvniecības direktors. Kas paredzēta nevienam citam kā bēdīgi slavenajam daudzu IZM pārraudzībā esošo iestāžu "finansistam" Geižānam. Kuram, kā mēs redzam sporta centra "Mežaparks" skandālā, nav sveša "interese" arī par būvniecības projektiem.
Pastāv tikai viena "tehniska" problēma - ES nauda nespīd, ja netiek veiktas reformas augstākajā izglītībā. 900 esošās augstākās izglītības programmas ir jāsamazina vismaz līdz 600. Un, tā kā problēmas risināšana, kā ierasts Latvijas birokrātijas aprindās, ir atlikta līdz pēdējam brīdim, nepieciešams steidzami kaut ko darīt reformu imitācijai. Jālikvidē RPIVA! Tā kā uz spēles tiek likta ievērojamu naudas summu "apgrozīšana", par tādiem sīkumiem kā negatīvs sabiedrības viedoklis, studentu un nevalstisko organizāciju protesti, augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitātes graušana vairs nav jāuztraucas. Nākotnes labumi aizēno šodienas neērtības. Tādēļ arī nav grūti kaut kur aiziet, kaut ko mēģināt sarunāt, mēģināt politiski ietekmēt pēc likuma autonomās augstskolas un pat studentu organizācijas.
Līdzīga situācija ir arī Geižāna formālajam ""bosam" K. Šadurskim. Popularitātes reitings ministram ir viszemākais ministru vidū, nekāda spožā politiskā nākotne nav gaidāma, un vēlētāju viedoklim līdz ar to ir uzspļaut. Svarīgi ir nodrošināt finansiāli stabilu nākotni. Un, nākamā augstskola, kas pretendē uz lielo ES naudu, ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras profesors ir arī K. Šadurskis.
Te nu visi gali saiet kopā - IZM gatavība iet ar pieri sienā, lai par katru cenu panāktu RPIVA likvidāciju, Geižāna "viesošanās" RPIVA likvidācijas lietā Studentu apvienībā un citur, un, galu galā, arī K. Šadurska partijas biedrenes un tagadējās LU prorektores Inas Druvietes neslēptā nostāšanās ministrijas advokātes lomā, atļaujoties pat komentēt, ka "nav pamata teikt, ka šāds lēmums [par RPIVA likvidēšanu] pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras". Jautājums tikai - aiz kuru pušu muguras?
Tā nu dzīvē notiek - ja politisks lēmums ar loģiskiem argumentiem ir grūti pamatojams vai arī patieso pamatojumu mēģina noslēpt no sabiedrības, nākas ķerties pie nekrietniem līdzekļiem. Proti, sarīdīt dažādas lietā iesaistītās puses, manipulēt ar viedokļu līderiem, iejaukties pēc likuma autonomu iestāžu, kādas ir augstskolas, darbā un pat studentu lēmumos. Pārsteidz tikai nekaunīgā pārliecība, ka neviens jau to neredz vai nesaprot!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
