Vai IZM resora amatpersona ar viltu mēģina ietekmēt sabiedrības viedokli?
Pietiek lasītājs12.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) parādījis, kā ar negodīgām metodēm cenšas ietekmēt sabiedrības viedokli. IKVD pārstāvis nedēļas nogalē ieradās Latvijas Universitātes (LU) studentu padomes rīkotajā preses konferencē un ar specifiskiem jautājumiem, negaidot uz tiem atbildes, mēģināja ietekmēt klātesošo žurnālistu viedokli par LU rektora vēlēšanu likumību un LU studentu pārstāvju izvirzīšanas procedūras leģitimitāti.
Pēc tam, kad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un IKVD pārstāvji paziņoja, ka LU studenti pārkāpuši procedūru, izvirzot savus pārstāvjus LU satversmes sapulcei, studenti vēlējās šos apgalvojumus atspēkot, tādēļ rīkoja publisku preses konferenci.
Uz šo preses konferenci ieradās IKVD pārstāvis Rimants Krūmiņš savā darba laikā, bet stādījās priekšā kā ieinteresēta privātpersona, nevis valsts amatpersona, kura turklāt sagatavojusi atzinumu par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu. Viņš preses konferencē uzdeva specifiskus un tendenciozus jautājumus, uz kuriem pat nevēlējās saņemt atbildes, bet gan ar saviem jautājumiem vēlējās ietekmēt sabiedrības un klātesošo žurnālistu viedokli.
LU studentu padome plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai prasītu izvērtēt valsts amatpersonas rīcību, darba laikā uzdodoties par privātpersonu, lai gan šajā laikā viņš saņem atalgojumu par savu darbu no valsts. Studenti vēlas noskaidrot, vai laikā, kad Krūmiņš kā privātpersona uzdeva jautājumus LU studentu padomes preses konferencē, viņš oficiāli bija noformējis brīvdienu vai arī saņēma valsts finansētu algu.
Jau ziņots, ka IKVD pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu. LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Līdz šim izskanējis, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13.augustā, kad pēc pārtraukuma vasaras laikā atsāksies valdības sēdes.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
