Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Pasts pāreju uz eiro izmantojis, lai nesniegtu pakalpojumus, par kuriem jau iepriekš saņēmis samaksu, proti, pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vairs tikai šogad, lai gan to iegādes brīdī cilvēki netika brīdināti, ka pastmarkām beigsies derīguma termiņš un viņi būs samaksājuši par vēstules sūtīšanas pakalpojumu avansā, bet pašu pakalpojumu tā arī nesaņems. Turklāt pastmarkas ar lata nominālvērtību pastā tiek pārdotas joprojām, lai gan nekur netiek uzskatāmi un skaidri norādīts, ka šīm pastmarkām jau pēc desmit mēnešiem būs beidzies derīguma termiņš.

Lai gan Latvija, pārejot uz eiro valūtu, noteica, ka latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi, izrādās, ka Latvijas Pasts nav vēlējies būt tik gādīgs pret saviem klientiem un tieši pagājušajā gadā panācis izmaiņas likumā, lai jau iepriekš pārdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību nebūtu jāmaina pret derīgām pastmarkām.

Juridiskais ietvars šim pasākumam tika sākts gatavot līdz ar pagājušā gada 21.martā Pasta likuma 33.panta 3 daļā veiktajiem grozījumiem, kuri to jaunajā redakcijā paredz, ka pārdotās pasta apmaksas zīmes atpakaļ nepieņem un nemaina. Savukārt kārtību, kādā Latvijas Republikas pastmarkas izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības ar šī paša likuma 34.pantu deleģētas Ministru kabinetam.

Tas savukārt noteicis, ka Latvijas Republikas pastmarkas, aploksnes un pastkartes ar pastmarkas attēlu tiek laistas apgrozībā un izņemtas no apgrozības, pamatojoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izpildinstitūcijas, tātad Latvijas Pasta  pilnvarotas personas lēmumu.

Savukārt Latvijas Pasts noteicis, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek izņemtas no apgrozības no 2015.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka klientiem nav iespējas mainīt pastmarkas ne pret naudu, ne pret citām pastmarkām.

Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda nenoliedz, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek tirgotas joprojām. Pēc viņas pārstāvētā uzņēmuma pārliecības, cilvēkiem esot jādod tiesības izvēlēties pastmarku, turklāt pasta operatori arī paskaidrojot, ka to derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām.

Latvijas Pasts nesaskatot pārkāpumu faktā, ka pasta nodaļās un citās pastmarku tirdzniecības vietās nav izlikti paziņojumi par pastmarku derīguma termiņu. „Mēs jau pagājušā gada vidū informējām, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vēl tikai 2014.gadā. Cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi informācijai un jāuzmanās, lai pastmarkas izlietotu to derīguma termiņa laikā,” Pietiek norādīja pasta pārstāve.

Pēc viņas teiktā, jau no pagājušā gada tiek tirgotas arī pastmarkas ar diviem nomināliem – gan eiro, gan latu, un tām derīguma termiņš nebeigsies. Turklāt citu valstu pieredze liecinot, ka gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai cilvēki izlietotu pastmarku krājumus.

Pasta klientiem gan ir aizdomas, ka tas ir patērētāju tiesību pārkāpums, jo laikā, kad tika tirgotas pastmarkas, nebija informācijas, ka tām beigsies derīguma termiņš.

Pret privātuzņēmumu pieļautajām kļūdām citkārt tik neiecietīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumā ar valsts uzņēmējsabiedrību Latvijas Pasts nevēlas aizstāvēt patērētāju tiesības, jo uzskata, ka tā nav tik liela problēma, jo neesot indikāciju, ka cilvēki būtu sarūpējuši pastmarku krājumus.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa neslēpj, ka īsti nepārzina pasta pakalpojumus regulējošos normatīvus, jo pastmarku derīguma termiņa jautājumā neesot iedziļinājusies. Arī sūdzības par Latvijas Pasta rīcību PTAC neesot saņēmis.

Turklāt Vītoliņa esot pārliecināta, ka tas neradīs patērētājiem nekādus sarežģījumus. „Es gan īsti nezinu, taču nedomāju, ka cilvēkiem ir mājās lieli pastmarku krājumi, kuri līdz ar izņemšanu no apgrozības ies zudumā,” teic PTAC direktore. Tas, ka pastmarku tirdzniecības vietās nav norādes par latu nominālvērtības pastmarku derīguma termiņu, gan varētu būt pārkāpums, piebilda Vītoliņa.

PTAC vairākkārt sodījis komersantus, kas ir iekasējuši no klientiem pakalpojumu priekšapmaksu, bet kādu izmaiņu dēļ nav spējuši sniegt precīzi tādu pakalpojumu, kāds piedāvāts. Taču šajā gadījumā Latvijas Pasts, kurš līdz ar pastmarkas tirdzniecību ir pārdevis vēstuļu sūtīšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu vispār negrasās sniegt pēc 2015.gada 1.janvāra par pastmarkām ar lata nominālvērtību.

Latvijas Pasta pārstāve tā arī nespēja Pietiek sniegt argumentus, kādēļ pastmarkām nevarētu būt neierobežots derīguma termiņš. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...