Vai Stendes pārvaldnieks dzimšanas dienu svinējis uz pašvaldības rēķina?
PIETIEK09.04.2014.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā ceturtdienā, 3.aprīlī Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis (attēlā centrā) ar vērienu svinējis dzimšanas dienu, izmantojot pašvaldības autotransportu, kā arī citus pašvaldības resursus, - tā ziņo Pietiek lasītāji. Pats Zemītis (attēlā pirmais no labās) gan apgalvo, ka tās visas esot muļķības, taču Talsu novada izpilddirektors, kurš arī saņēmis iedzīvotāju ziņojumu par vērienīgajām jubilejas svinībām ar pašvaldības resursu izmantošanu, grasās visiem prasīt paskaidrojumus, lai noskaidrotu situāciju.
Pietiek lasītāji informē, ka pārvaldes vadītāja dzimšanas dienas svinības tiešām notikušas ar plašu vērienu. 1.aprīlī sasaukta darbinieku sapulce, kur centrālais jautājums bijis instruktāža darbiniekiem par gaidāmās jubilejas svinēšanu: piedalīšanās - obligāta visiem, obligāts nosacījums - neko nevienam nedrīkst teikt. Pilsētas mikroautobuss vairākas dienas bijis nodarbināts sagatavošanas darbos - viesu mājas rezervēšanai, ēdienu un dzērienu pasūtīšanai, izklaides organizēšanai.
Jubilejas diena mikroautobuss jau no rīta bijis aizņemts, aizvedot un atvedot visu nepieciešamo uz svinību vietu. Šajā dienā pārvaldes un sociālā dienesta darbinieki darbu beiguši vienu stundu ātrāk, bērnu un pieaugušo bibliotēkas – divas stundas ātrāk, bet kultūras nams – trīs stundas ātrāk. Pārvaldes transports visus aizvedis uz viesu māju, kur bijuš biagātīgi klāti galdi, plaša dzērienu izvēle, dejas un pirts, kā jau jubilejā pieklājas. Sagurušos svinētājus naktī pārvaldes transports esot nogādājis katru līdz savai dzīvesvietai.
Nākamajā dienā jubilārs darbā neesot ieradies, bet pārējie svinētāji diezgan saguruši pēc iepriekšējās nakts svinībām imitējuši darbu.
Pats Zemītis Pietiek nenoliedza, ka 4.aprīlī nav atradies darba vietā, taču viņa skaidrojums bija - esot devies uz Rīgu darīšanās. Lūgts noprecizēt, kādas viņam bijušas darīšanas galvaspilsētā, Zemītis mazliet sastomījās, ka viņam uz šādiem jautājumiem neesot jāatbild, bet tad, mazliet apdomājies, paziņoja, ka ticies ar "vienu uzņēmēju" un tad apmeklējis Rāmavas izstāžu kompleksu, jo esot saņēmis ielūgumu.
Lūgts precizēt, kāda tieši šai vizītei saistība ar Stendes pilsētas pārvaldi, Zemītis skaidroja, ka pilsētai ir svarīgi zināt, kādu tehniku iespējams izmantot, jo "pilsētā ir puķes". Tā kā pilsētai nav tik lielu līdzekļu, lai rīkotu iepirkumus apzaļumošanas pakalpojumu iegādei, ar puķu audzēšanu savā mājā nodarbojoties pilsētas dārznieks.
Jautāts, vai arī dārznieks apmeklēja izstāžu kompleksu Rāmava, Zemītis gan atzina, ka nē, viņš tur esot bijis viens, turklāt ar privāto mašīnu. „Ja šādas izstādes darbotos arī pēc darba laika, tad es to apmeklētu pēc darba laika,” taisnojās Zemītis, uz Pietiek piebildi, ka tā darbojas arī sestdienās, izvēloties paklusēt.
Jautāts par pilsētas autotransporta ceļiem 3.aprīlī, Zemītis paziņoja, ka mikroautobuss visu dienu esot bijis nodots kultūras nama pārziņā un vadājis gleznas, kas atrodas kultūras krātuvē. Par to, ko naktī darījis autotransports, viņam neesot ziņu, jo viņš nevarot zināt, kur šoferis naktī braukā.
Jautāts, vai tiesa, ka mikroautobuss nogādāja pārvaldes darbiniekus viesu mājā uz viņa dzimšanas dienas svinībām, viņš paziņoja, ka nē, tas esot darīts ar citu transportu, bet vispār par privātu pasākumu viņam nekādas atskaites neesot jāsniedz. Stendenieku sniegtās ziņas par viņa dzimšanas dienas svinībām Zemītis nosauca par meliem un izdomājumu un kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis pārvaldes resursus savas dzimšanas dienas ballītei.
Kuram taisnība, solās noskaidrot Talsu novada izpilddirektors Aldis Vilsons, kurš Pietiek apliecināja, ka tāpat saņēmis informāciju par Stendes pārvaldnieka vērienīgajām jubilejas svinībām. Lai noskaidrotu, kas īsti noticis, viņš nolēmis visiem prasīt paskaidrojumus. „Kad saņemšu paskaidrojumus no šoferiem un pārējiem darbiniekiem, tad arī lemšu, kā tālāk rīkoties,” Pietiek sacīja Vilsons.
Red.piez. Pie publikācijas sākotnēji kļūdaini bija pievienots citas personas - Mārtiņa Zemīša fotottēls. Atvainojamies.
Foto no stende.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.