Vai tiesnešu disciplinārā atbildība ir jāieraksta Latvijas Sarkanajā grāmatā?
Pilsonis Jānis17.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Sarkanajā grāmatā ir apkopoti reti un apdraudēti dzīvnieki, sēnes un augi. Publiski vairāk vai mazāk izskanējuši un manis paša piedzīvoti piemēri rosina uz pārdomām par to, ka Latvijas tiesnešu disciplinārā atbildība arī kļūst apdraudēta un reta, jeb – daudzi par to ir dzirdējuši, bet retais ir redzējis.
Lai lieki neaizrautos ar vispārinātiem prātuļojumiem, vēlamībām vai gaušanos, ka viss ir slikti, pakavēsimies pie viena patiesa un vienlaikus īpatnēja gadījuma.
Prasītājs pret Pilsoni Jāni cēla prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnese Inguna Casno ierosināja civillietu, kuras izskatīšana tika nozīmēta 2020.gada 29.septembrī rakstveida procesā.
Apzinoties šo faktu, Pilsonis Jānis 2020.gada 27.septembrī plkst.12:31 uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas elektronisko pastu nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā norādīja, ka pa pastu izsūta pretprasības pieteikumu. 2020.gada 28.septembrī plkst. 9:39 Pilsonis Jānis no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sekretāres A. Luksas saņēma ziņu, ka elektroniskā pasta sūtījums ir saņemts.
VAS Latvijas Pasts informācija par sūtīja piegādi adresātam apliecina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pretprasība tika saņemta 2020.gada 29.septembrī plkst.06:20. Tādejādi Pilsonis Jānis savu pretprasību bija iesniedzis Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
Kā Jūs domājat, kas notika tālāk?
2020.gada 29.septembrī Inguna Casno taisīja spriedumu, ar kuru apmierināja prasītāja prasību pret Pilsoni Jāni un vienlaikus ar atsevišķu procesuālo lēmumu nolēma Pilsoņa Jāņa iesniegto pretprasību uzskatīt par neiesniegtu un viņam atgriezt.
Saprotams, ka Pilsonim Jānim tiesneses Ingunas Casno rīcība, pēc visa spriežot, pat nepainteresējoties par to, vai tiesā ir saņemti kādi procesuāli lūgumi vai citi dokumenti, bet izskatot lietu, pie kam nevienam nezināmā pulksteņlaikā, nešķita atbilstoša likumam.
Protams, visai sarežģīti ir pievienoties tiesneses Ingunas Casno loģikai, kura, domājams, noliedz nepieciešamību pārliecināties par iespējamajām operatīvajām izmaiņām lietas materiālos tiesas sēdes dienā, kas var rasties ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts sniegto pakalpojumu starpniecību. Īpaši ārkārtējās situācijas apstākļos un attālinātā darba režīma ietvarā.
Ja uzskata, ka nav nepieciešams ielūkoties tiesas kancelejā tiesas sēdes dienā, tad jau var sanākt izskatīt civillietu pat, piemēram, ar tiesas sēdes dienā tiesā saņemtu izlīgumu, kas taisīts notāra notariālā akta formā un kurā ietverts pušu paziņojums, ka pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas utt.
Pilsonis Jānis, sagatavojot motivētu iesniegumu, vērsās pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas ar lūgumu iniciēt disciplinārlietu un vienlaikus vērsties tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Atbilde nebija ilgi jāgaida – Iveta Krēvica tiesneses Ingunas Casno rīcībā neko nepareizu nesaskatīja.
Tad Pilsonis Jānis ar motivētu iesniegumu vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, kurš pat neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt savā vārdā. Turpretī uzdevums “atrakstīties” tika deleģēts Civillietu departamenta priekšsēdētājam N. Saleniekam.
N. Salenieks ar garu atbildi neizcēlās. Sāka ar mājienu par to, ka nav pieļaujama tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, it kā Pilsonis Jānis būtu ierobežojis tiesas spriešanu vai tajā iejaucies. Tad visgudri pamācīja, ka tiesvedība notiek pēc likuma un tas ir jāievēro. Izglītoja, ka spriedumus un lēmumus pārsūdz noteiktā kārtībā, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar iejaukties konkrētās lietās.
Īss atreferējums no Tiesu informatīvās sistēmas par Pilsoņa Jāņa lietas gaitu. Atsauce uz Satversmes tiesu par to, ka tiesības nevar aizstāvēt pretēji likuma noteikumiem. Atkal norāde uz to, kā pēc likuma pārsūdz lēmumus. Tad norāde, ka sūdzētājs patiesībā grib mainīt spriedumu. Finiša taisnē – ja uzskati, ka uz sūdzību saņemtā atbilde un bezdarbība tev nepatīk, tad tas nav pamats tiesneses saukšanai pie disciplinārās atbildības.
Ne Pilsonis Jānis ir apdraudējis neatkarīgas tiesas darbu, nedz centies aizsargāt savas tiesības ar likumā neparedzētiem rīkiem, nedz apliecinājis savu neizpratni par tiesas lēmumu pārsūdzību. Būtu labi, ja to tiesas kungi apzinātos.
“Mērnieku laikos” ir viens spilgts citāts, kas kā reiz šajā brīdī nāk prātā: “«Kad mūsu tiesas tēvs saka, tad vajaga ticēt», kāds čangalietis atbildēja.”
Vai mēs tam piekritīsim, vai mēs tā turpināsim? Ja jā, tad tiesnešu disciplināro atbildību līdzās badadzeguzei un plakankodei var ierakstīt Latvijas Sarkanajā grāmatā.
PIETIEK PIESMIET!
P.S. Ar nožēlu, bet jāatzīst, ka šis stāsts šķiet ir tikai maza daļiņa no tā tiesu sistēmas ķēķa, kas skar ne tikai Pilsoni Jāni, bet arī citus. Protams, par to var un vajag runāt, kas arī tiks darīts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
