Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godprātīgie ūdens patēriņa skaitītāju rādītāju iesniedzēji un komunālo pakalpojumu rēķinu maksātāji jau ilgstoši vērš uzmanību uz Ministru kabineta noteikumu netaisnīgumu, paredzot, ka par tiem, kuri neziņo par savu ūdens patēriņu vai nemaksā rēķinu, nākas samaksāt regulārajiem rēķinu maksātājiem, tomēr joprojām risinājums nav rasts. Turklāt iedzīvotāji apšauba, vai šie Ministru kabineta noteikumi atbilst Satversmei.

Par ūdens patēriņa korekcijas risinājuma atbilstību Satversmei aizdomājušies vairāki Pietiek lasītāji, kuri atgādina Satversmes 91.pantā rakstīto „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”, kas nozīmē arī to, ka par pastrādāto pārkāpumu vai noziegumu persona saņem atbilstošo un samērīgu sodu, - bet Ministru kabineta noteikumu izstrādātāji tā nav uzskatījuši.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 nosaka: “Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.”
Noteikumos arī precīzi definēts, ka gadījumos, kad mājā ir dzīvokļi, kuros nav skaitītāju vai kuru iemītnieki trīs mēnešus pēc kārtas neiesniedz skaitītāju rādītājus, vai atkārtoti nav ļāvuši mājas pārvaldniekam veikt dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, vai arī pārbaudē konstatēts, ka skaitītāji bojāti, nav noplombēti vai plombējums bojāts, ūdens patēriņa starpību iekasē no šo dzīvokļu saimniekiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 nosaka: “Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.”

Noteikumos arī precīzi definēts, ka gadījumos, kad mājā ir dzīvokļi, kuros nav skaitītāju vai kuru iemītnieki trīs mēnešus pēc kārtas neiesniedz skaitītāju rādītājus, vai atkārtoti nav ļāvuši mājas pārvaldniekam veikt dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, vai arī pārbaudē konstatēts, ka skaitītāji bojāti, nav noplombēti vai plombējums bojāts, ūdens patēriņa starpību iekasē no šo dzīvokļu saimniekiem.

Rezultātā, ja mājai ir negodprātīgie iedzīvotāji, kuri ietekmē ūdens skaitītājus daudzus gadus, tad par viņu patēriņu var nākties maksāt tam nelaimīgajam iedzīvotājam, kurš trīs mēnešus pēc kārtās neiesniegs ūdens patēriņa radījumus: jo lielāks dzīvokļu skaits, jo lielāks var būt negodprātīgo iedzīvotāju skaits, jo lielāka var būt ūdens patēriņa starpība, jo lielāks sods, utt.

Pietiek lasītāji ir neizpratnē, kā var būt, ka par vienu un to pašu pārkāpumu, trīs mēnešus pēc kārtas neiesniedzot skaitītāja radījumus, Latvijas Republikas iedzīvotājs var saņemt dažādus sodus. “Turklāt iepriekš soda apmērs nav zināms un tas var būt atkarīgs no gadalaika, Mēness fāzes, vēja virziena, Plutona orbītas, kaimiņu īslaicīgas nenodarbinātības un citiem n-tiem faktoriem,” ironizē viens no lasītājiem.

Lasītāji arī min analoģiskas situācijas citās jomās, piemēram, ka gadījumos, ja cilvēks veikalā, kameras priekšā apēdīs vienu konfekti, viņam var likt samaksāt par to vienu konfekti, nevis maksāt par iztrūkstošo paleti ar konfektēm konkrētā veikalā, kā arī Ceļu policija par konkrētu ātruma pārsniegšanu soda konkrētu transporta līdzekļa vadītāju, bet neuzliek šim vadītājam papildu sodus par ātruma pārsniegšanu, kurus izdarīja citi satiksmes darbinieki, braucot garām apturētai mašīnai, kamēr konkrēta ceļu policijas ekipāža noformē protokolu.

Pēc lasītāju domām, šie MK noteikumi pieņemti, lai atvieglotu darbu namu pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem - formāli gaidot, kamēr kāds neuzmanīgs klients nepieļaus kļūdu. “Sodu piemērošana nekādā veidā neuzlabo kopējo situāciju, jo visticamāk, ka sodīs godīgu personu. Turklāt pārvaldnieks tic iesniegtiem datiem - tas nepārliecinās par to atbilstību reālām patēriņam,” norāda viens no Pietiek lasītājiem.

Turklāt šie noteikumi paver iespēju par vienu un to pašu patērēto ūdeni iekasēt samaksu divas reizes. Piemēram, kāds var norādīt ūdens patēriņu 0 kubikmetru konkrētajā mēnesi, jo, pieņemsim, vēlas samazināt nākamā mēneša rēķinu, kaut gan patēriņš ir 10 m3. Tad par šiem "paslēptajiem" 10m3 samaksās kāds cits neattapīgs kaimiņš, bet nepareizo skaitītāja rādītāju norādītājam tik un tā kādreiz vienalga vajadzēs samaksāt, jo būs skaitītāja radījumi.

Viens no Pietiek lasītājiem arī min konkrētas Pļavnieku daudzdzīvokļu mājas ūdens patēriņa starpības rādītājus. Aprīlī šī starpība bijusi pat 150 kubikmetru, maijā – 26, jūnijā – 111, jūlijā – 27, bet augustā – 75 kubikmetri.

Rīgas namu pārvaldnieka komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma Pietiek atzīst, ka namu apsaimniekotājs rīkojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kādi nu tie ir. Lai gan tie vairākkārt mainīti, tomēr atrast taisnīgu risinājumu politiķiem nav izdevies. Ar šādām problēmām nesaskaroties to māju iedzīvotāji, kuros uzstādīti attālināti nolasāmie ūdens skaitītāji, taču tādu neesot pārāk daudz, jo to uzstādīšana jāveic visā mājā un par to jāvienojas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

„Jāņem vērā, ka māja ir kopīpašums, kas sastāv no dzīvokļu īpašumiem. Mājas īpašnieks ir kopīpašnieki jeb dzīvokļu īpašnieki. Ūdensapgādes pakalpojumus pakalpojuma sniedzējs (piemēram, Rīgas ūdens) nodrošina mājai, nevis katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi. Līdz ar to mājas pārvaldnieks no pakalpojuma sniedzēja saņem rēķinu par konkrētajā mēnesī mājai sniegto pakalpojumu un veic aprēķinu, sadalot maksājumu mājas dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” skaidro Rīgas namu pārvaldnieka pārstāve.

Lai nejauši nekļūtu par ūdens patēriņa starpības maksātāju, Rīgas namu pārvaldnieks klientiem ikmēneša rēķinos ievieto informāciju par ūdens skaitītāju verifikācijas termiņu un rādījumu iesniegšanu. Gadījumā, ja ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņš tuvojas beigām, ikmēneša rēķinos tiek izcelts paziņojums par to, lai pievērstu tam klienta uzmanību. Arī gadījumā, ja klients nav iesniedzis rādījumus vienu vai divus mēnešus pēc kārtas, ikmēneša rēķinā parādīsies atbilstošs paziņojums par nepieciešamību iesniegt skaitītāju rādījumus, kā arī tiek norādīta informācija par to, ka rādījumu neiesniegšanas gadījumā dzīvokļa īpašniekam var tikt aprēķināta visa mājas ūdens patēriņa korekcija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...