Vai vienam likvidējamas iestādes vadītājam ļoti negribas zaudēt 36 000 eiro gadā?
Pietiek lasītājs09.11.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Par reformām valsts pārvaldē daudz runā, bet tās ir ļoti grūti sagaidīt un pamanīt. Nesen arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis sūdzējās, ka "reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas".
Protams, kā gan lai būtu ātri, ja politiķi un ierēdņu vadība ir neizlēmīgi un baidās, ka sāksies iebildumi un viņu izlēmīgo rīcību pirms vēlēšanām kāds "ne tā sapratīs".
Politiķu un ierēdņu uzraugu dilemmu labi saprot arī paši reformējamie, kas iebilst, pretojas visos iespējamajos veidos, apgalvo, ka reizē ar pārmaiņām viņu iestādē tiks sagrauti teju vai valsts pamati un tamlīdzīgi.
Vajag pierādījumus? Lūdzu! Tikko Valsts kontrole paziņoja, ka nav šķēršļu vairāku mazo valsts institūciju reorganizēšanai vai likvidēšanai, tā daža laba mazā iestāde, par kuras eksistenci plašākai sabiedrībai līdz tam nebija ne jausmas un par kuras darbību arī nekas nebija dzirdēts, saprata, ka tā tālāk dzīvot vairs nevar un pienācis laiks rīkoties.
Valsts dzelzceļa administrācija pat sasparojās tiktāl, ka sāka administratīvā pārkāpuma procedūru pret "Latvijas dzelzceļu"... par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes. Tas ir – no pašas Valsts dzelzceļa administrācijas. Un, kas ir pilnīgi nebijis gadījums šīs iestādes vēsturē, - nekavējoties metās par šo savu valstisko lēmumu pavēstīt sabiedrībai.
Izrādās, ka iestādes pienākums ir bijis pārbaudīt infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un tā ir izvēlējusies šādu veidu, lai par šo savu ārkārtīgi nozīmīgo valstisko funkciju atgādinātu gan Valsts kontrolei, gan lēmumu pieņēmējiem Satiksmes ministrijā un citur.
Teiksiet, ka tādas lietas parasti notiek konkurentu – šajā gadījumā acīmredzot privāto pārvadātāju interesēs? Neko nevar izslēgt, taču drīzāk gan izskatās, ka iestādes vadība vienkārši mēģina pierādīt, ka tai tomēr ir kāda plašākām iedzīvotāju masām nezināma pastāvēšanas jēga, bet tie, kas tagad kaut ko gatavojas reformēt, patiesībā paceļ roku pret nozīmīgu, kompromisus nepazīstošu un satiksmes nozari un valsts ekonomiku cementējošu, svarīgu iestādi. Turklāt reformētāji to dara, nu, paši jau saprotat, kā interesēs...
Ja palūkojamies VID publiskajā datu bāzē, tad redzam ka līdz šim nezināmās iestādes vadītājs, kādreizējais Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta darbinieks Juris Iesalnieks pērn amatā ir saņēmis pietiekami glītus 36 tūkstošus eiro – tātad 3000 eiro mēnesī. Ja tam pieskaita arī deklarētās parādsaistības, kļūst diezgan skaidrs pēkšņās aktivitātes patiesais iemesls. Latviski sakot – vai tikai nesvilt bikses?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
