Valdība atvēl 150 000 eiro, lai pētītu, vai pirkt 47,23% "Latvijas Gāzes" akciju
PIETIEK22.07.2014.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm vienojās atvēlēt 150 000 eiro padziļinātas izpētes (t.s. due diligence) veikšanai par iespējamo darījumu, iegādājoties vācu E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% mazākuma akciju uzņēmumā Latvijas Gāze, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Vācu kompānija paziņojusi par aiziešanu no reģiona, tādēļ izpārdod tai piederošos aktīvus. E.ON. Ruhrgas par saviem 47,23% Latvijas gāzes akciju konfidenciālās sarunās ar valdības pārstāvjiem nosaukuši cenu - 200 līdz 225 miljoni eiro.
Latvijas Gāzes mazākuma akciju pirkšanas iespējamā darījuma ekonomisko un finanšu izvērtējumu valdība bez konkursa nolēmusi uzticēt starptautiskajai auditorkompānijai Ernst&Young, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šādu Vjačeslava Dombrovska (startēs no Vienotības) vadītās Ekonomikas ministrijas priekšlikumu otrdien aiz slēgtām durvīm atbalstījuši ministri. Kā visi ar Latvijas Gāzes akciju iegādi saistītie jautājumi arī šis valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts kā konfidenciāls, un publiski nebija pieejama informācija pat par valdības slēgtajā sēdē izskatāmā jautājuma tēmu.
Tomēr, kā noskaidroja Pietiek, Ernst&Young ar Latvijas Gāzes akciju pirkšanas darījuma izvērtējumu valdībā varētu atgriezties septembrī. Tas nozīmē, ka nav izslēgts - valdība vēl līdz oktobrī gaidāmajām vēlēšanām varētu atgriezties pie jautājuma būtības un lemt, vai un ar kādiem nosacījumiem tai iegādāties uzņēmuma mazākuma akcijas, kurā otrs lielākais akcionārs ar 34% ir Krievijas Gazprom.
Kā reālākais variants darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, par ko Pietiek jau rakstījis. Lai gan iepriekš tika apspriests variants, ka padziļināto izpēti jeb due diligence varētu apmaksāt Latvenergo, avoti valdībā Pietiek informēja, ka 150 000 eiro šīm vajadzībām tikšot ņemti no valsts budžeta līdzekļiem.
No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos.
Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".
Pietiek jau rakstīja, ka atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai ziņojumā, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, tiks ietverti arī varianti akciju iegādei, tostarp caur Latvenergo. Valdības akceptēšanai piedāvātais lēmumprojekts, ko gatavo līdz ar ziņojumu, paredzēšot tikai zaļās gaismas došanu sarunām ar E.ON. Ruhrgas par iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas.
Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (attēlā no labās kopā ar Latvijas gāzes šefu Adrianu Dāvi un uzņēmuma mazākuma akcionāra Itera Latvija šefu Juri Savicki) sarunās ar politiķiem paudis vēlmi, lai gadījumā, ja akciju pirkšanas darījumā politiski nolemtu iesaistīt šo uzņēmumu, tas tiktu nostiprināts ar valdības lēmumu. Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) ietekmes lokā kā publiskā argumentācija Latvijas gāzes akciju pirkšanai caur Latvenergo dzirdama tēze par to, ka, "iegādājoties gāzes piegādātāju, samazināsies izmaksas". Zinātāji to Pietiek vērtējuši kā drīzāk sabiedrisko attiecību paņēmienu, jo esot apšaubāms, ka valsts ar 47,23% Latvijas gāzes akciju spēs ietekmēt otra lielākā akcionāra Gazprom piegādātās gāzes tarifus.
Latvenergo šefa Žīgura piesardzība tiek skaidrota arī ar bažām par iespējamā darījuma ekonomisko pamatojumu. Latvenergo tuvākajos gados jāpārfinansē saistības vairāku simtu miljonu apmērā, tādēļ, ja finanšu tirgus Latvijas gāzes akciju iegādi nevērtēs tik optimistiski, tas var atsaukties uz Latvenergo kredītprocentu likmēm. Tāpat izsvērti arī riski, kā Konkurences padome vērtētu šādu darījumu, kad lielākais gāzes patērētājs un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājs Latvenergo iegūst daļas lielākajā gāzes piegādātājā Latvijas gāzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
