Valdība gatavo Jāņu sveicienu Latvijai – izcirstus mežus
Vides aizsardzības organizācijas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms sēdes iekļauti grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.
Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.
Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors, norāda: “Ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības Zaļā kursa, kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu. Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radām Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā.”
Ņemot vērā ES kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, šobrīd Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Pagaidām esam starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni. Pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā. Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru.”
Dr.biol. Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā: “Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni – ligzdas būvei.”
Savukārt bioloģe Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, vēlreiz vērš uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš: “Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
