Valsts ieņēmumu dienests par 18 tūkstošiem eiro iegādājies kalendārus ar 30 dienām februārī
PIETIEK28.01.2018.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Par 18 068 eiro Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iegādājies visiem saviem darbiniekiem, kā arī izvietošanai visos VID klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos četrus tūkstošus nedaudz īpatnu kalendāru – to saņēmēji nav pamanījuši, ka februāra mēnesī ir norādītas nevis 28, bet veselas 30 dienas.
Kļūdu nedaudz mazāku padara fakts, ka „īstajā” februāra lappusē gada otrajam mēnesim minēts pareizais dienu skaits, - 30 dienas februārim piedēvētas janvāra mēneša lapā esošajā februāra sadaļā.
Pamatojoties uz šo faktu, VID optimistiski norāda, ka „vairums kalendāra lietotāju šo aplamību nav uztvēruši saasināti un zina, ka šogad februārī ir 28 dienas (to arī skaidri parāda februāra mēneša lapa)”. Tomēr, „ja kādam no kalendāra lietotājiem tas rada apjukumu, jau iepriekš atvainojamies par sagādātajām neērtībām”.
Tikmēr brāķa produkcijas apjoms ir pietiekami iespaidīgs. „Uz galda liekamo, ar spirāli sastiprināto kalendāru skaits ir līdzvērtīgs Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaitam, kas tos izmanto ikdienā, veicot savus darba pienākumus. Tāpat kalendāri ir izvietoti arī visos VID klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos. Kopā ir iegādāti 4000 kalendāri par kopējo summu 18 068,93 euro (t.sk. PVN),” skaidro VID.
Tomēr vismaz pagaidām par brāķa iegādi VID vainīgos savā iekšienē meklēt netaisās. „Apzināmies, ka neviena drukas kļūda godu nedara, tomēr šajā situācijā diemžēl ir nostrādājis cilvēciskais faktors kalendāra izstrādes procesa gaitā,” – tas arī ir viss VID secinājums.
Tiesa, saskaņā ar “Valsts ieņēmumu dienesta darba kārtības noteikumu” 98.punktu, ierēdnim un darbiniekam it kā ir pienākums nekavējoties informēt tiešo vadītāju par jebkuru saimniecisku vai tehnisku defektu, VID mantas un cita aprīkojuma bojājumu, normatīvo aktu pārkāpumu un citiem apstākļiem, kas ietekmē VID darbu.
Pietiek ir zināms, ka saskaņā ar iepirkuma “Kalendāru izgatavošana un piegāde” attiecīgajā sadaļā norādīto par pretenziju pieteikšanu šī iepirkuma norises gaitā bija atbildīgas VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciālistes Liene Tone un Eva Gotharde.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
