Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz pat 20 tūkstošiem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, - šādu summu Valsts kanceleja grasās iztērēt par absurdu sabiedrības informēšanas kampaņu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Šīs kampaņas ietvaros cittautiešus, kuri lielākoties nelieto latviešu auditorijā izmantotos sociālos tīklus, plānots informēt ar šo tīklu palīdzību.

Saskaņā ar drudžainā steigā - visam jānotiek līdz šā gada decembrim - organizētās un īstenojamās kampaņas nolikumu uzdevums būs "veikt kampaņu interneta portālos un sociālajos tīklos (Facebook, draugiem.lv, Twitter vai tamlīdzīgi) ar mērķi informēt iedzīvotājus par Latvijas pienesumu Eiropas Savienībai (piemēram, pozitīvo pieredzi un piemēriem) un Prezidentūras ieguvumiem".

Būtiski tas, ka nolikumā norādīts - īpaša uzmanība jāvelta "tām Latvijas sabiedrības grupām (mērķa auditorijām), kas ir vismazāk informētas par Prezidentūru (atbilstoši SKDS 2014.gada jūlija Latvijas iedzīvotāju aptaujai "Uzskati par Latvijas dalību ES un informētība par prezidentūru ES Padomē")".

Šī aptauja saskaņā ar pašas Valsts kancelejas atzinumu savukārt rāda, ka par prezidentūru ir vismazāk informēti līdz ar cilvēkiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem ir Latvijas krievvalodīgie, kā arī respondenti bez Latvijas pilsonības u.c. Tieši šīm auditorijām saskaņā ar Valsts kancelejas uzstādījumu būtu jāpievērš īpaša uzmanība, izmantojot kampaņu interneta portālos un nolikumā minētajos sociālajos tīklos.

Pietiek aptaujātie sociālo mediju eksperti šādu kampaņu, kuras mērķis esot krievvalodīgo informēšana ar norādīto kanālu starpniecību, bez aplinkiem sauc par absurdu valsts naudas šķiešanu.

"Ja ir jāuzrunā minētā auditorija, tad, protams, ka kādu ļoti niecīgu daļu var sasniegt ar interneta sociālajiem tīkliem, bet ļoti nelielu. Tas ir mīts, ka tad, ja ir maz naudas, tad vajag izmantot sociālos medijus, jo tas ir lēti. Ja tā būtu mana personīgā nauda, man būtu žēl to iztērēt tur, kur vispār nevienu gandrīz nesasniegs," uzskata sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

"Vienīgais veids, kā uzrunāt šo auditoriju, ir reklāma krievu televīzijās. Turklāt pat nevis tajās, kas tiek retranslētas, bet pa tiešo likt reklāmas Krievijas medijos, kā to darīja Ždanoka. Sociālajos medijos var sasniegt daļu latviski runājošu, piemēram, draugiem.lv ir iemācījušies lietot daudzi, jo to lieto viņu bērni. Krieviski runājošiem tie būs Odnoklassniki un Facebook, jo Twitter krieviski runājošai auditorijai nav īpaši izplatīts," piebilst uzņēmuma Mediju tilts pārstāvis Filips Rajevskis.

Tikmēr Valsts kancelejas pārstāve Signe Znotiņa-Znota paliek pie sava - Valsts kancelejai esot jāpilda Ministru kabineta rīkojums, un, "ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu un izmaksu efektivitātes principu komunikācijas aktivitātes tiks koncentrētas interneta un sociālo platformu resursos".

Savukārt komunikācija ar mērķauditorijām, kuras netiks sasniegtas, izmantojot internetu un sociālās platformas, tikšot nodrošināta "citu Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta un atbildīgo valsts iestāžu komunikācijas pasākumu ietvaros".

Kaut gan eksperti norāda, ka tieši sociālo tīklu lietotāji ir tie, kas jau ir lietas kursā par gaidāmo prezidentūru, saskaņā ar Valsts kancelejas pārliecību cittautiešus, kuri līdz šim neko nav zinājuši par gaidāmo Latvijas prezidentūru, tagad noteikti izdošoties informēt tieši ar sociālo tīklu palīdzību un šādiem līdzekļiem:

"- Informācijai jābūt par Latvijas pienesumu Eiropas Savienībai un Latvijas iedzīvotājiem Prezidentūras prioritārajās jomās.

- Pretendents kampaņas izstrādes un ieviešanas laikā ievēro Pasūtītāja prasību, ka kampaņa tiek īstenota interneta portālos un sociālajos tīklos.

- Pretendents kampaņas izstrādes un īstenošanas laikā izmanto Pasūtītāja sagatavotos komunikācijas materiālus – infografikas, video un interneta bannerus.

- Pretendents īsteno Latvijas un citu valstu ekspertu un sabiedrībā atpazīstamu personu viedokļu publicitāti par gaidāmo Prezidentūru: sagatavo un izplata publikācijas interneta portālos, nodrošinot vismaz 10 publikācijas vismaz divos dažādos portālos latviešu valodā (t.i. vismaz piecas publikācijas katrā portālā), kā arī vismaz 10 publikācijas vismaz divos dažādos Latvijas portālos krievu valodā (t.i. vismaz piecas publikācijas katrā portālā). Informācijai jābūt publicētai portālos ar vislielāko auditoriju (atbilstoši jaunākajiem pētījumu datiem), kas vienlaicīgi visefektīvāk nodrošinās sabiedrības informēšanas kampaņas mērķa sasniegšanu.

- Pretendents nodrošina sabiedrības informēšanu un iesaisti sociālajās platformās, īstenojot 2 kampaņas sociālajos tīklos:

1) plāno un īsteno iedzīvotāju līdzdalības kampaņu sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv, Facebook, Twitter u.c.

2) pretendents izstrādā kampaņu sociālajos tīklos par Pasūtītāja iesniegto tēmu, t.sk. izstrādā radošo ideju un galvenos vēstījumus; to īsteno sabiedrības uzmanību, interesi un iesaistīšanos rosinošā veidā, piemēram, zibakcija tādos kanālos kā draugiem.lv, Facebook, Twitter u.c. sociālajos tīklos."

Tikai pēc ilgākas stomīšanās Valsts kanceleja Pietiek atklāja, ka atbildīgās personas par šo iepirkumu ir Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes komunikācijas jautājumos Laine Kučinska un Eiropas prezidentūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...