Valsts kancelejai uzdots veikt analīzi par Izglītības ministrijas īpatnajiem iepirkumiem
PIETIEK12.11.2013.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publiskotās informācijas par to, ka Vjačeslava Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nolīgusi zvērinātu advokātu biroju, lai tas faktiski pildītu pašas ministrijas pienākumus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejai veikt juridisko analīzi par ministrijas pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajai likumdošanai.
Kā jau ziņots, oktobra beigās Vjačeslava Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nolīgusi zvērinātu advokātu biroju Bērziņš, Marga un Vīnkalns, lai tas faktiski pildītu pašas ministrijas pienākumus, - to uzskatāmi apliecināja Pietiek rīcībā nonākušais un publiskotais ministrijas un advokātu biroja līgums.
Zvērinātu advokātu biroju ministrija nolīgusi nevis kādu tiesvedību vai citu juridiskas pārstāvības jautājumu risināšanai, bet gan tādu dokumentu un priekšlikumu izstrādei, kas viennozīmīgi ietilpst pašas ministrijas pamatfunkcijās.
Saskaņā ar līgumu ministrija uzticējusi advokātu birojam „izstrādāt un sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) ieviešanu saskaņā ar darba tirgus un darba devēju pieprasījumu, institucionalizācijai profesionālajā izglītībā”.
Par šo priekšlikumu izstrādi trīs nedēļu laikā – līdz šā gada 22. novembrim – un to prezentēšanu un izskaidrošanu Dombrovska vadītā ministrija saskaņā ar līgumu apņēmusies advokātu birojam samaksāt 1500 latu (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). No ministrijas puses līgumu parakstījusi tās valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Turklāt šis gadījums nav bijis vienīgais: faktiski ministrija, neraugoties uz iespaidīgo ierēdņu skaitu, savu funkciju nodošanu privātfirmām pārvērtusi par sistēmu, - turklāt šo iepirkumu uzvarētāji ir zināmi jau iepriekš.
Pietiek jau publiskoja ziņas par vēl vienu ministrijas iepirkumu: kaut gan tās apvienotajā Augstākās izglītības un zinātnes departamentā pašlaik strādā 24 ierēdņi, ministrija izsludinājusi konkursu par „Augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu efektivitātes novērtēšanu akreditācijas ietvaros”.
Saskaņā ar šo iepirkumu ministrija, kurai it kā pašai vajadzētu izstrādāt vērtējuma sistēmu augstākās izglītības iestāžu (AII) kvalitātes sistēmas efektivitātei, nolēmusi privātfirmām uzticēt "izstrādāt kritēriju kopu AII iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātes novērtēšanai studiju virzienu akreditācijas ietvaros izmantošanai studiju virzienu akreditācijas ekspertiem un Studiju akreditācijas komisijai akreditācijas vajadzībām".
Saskaņā ar konkursa nolikumu privātuzņēmumam jāveic virkne aktivitāšu, kas tieši uzskatāmas par pašas ministrijas pienākumiem, tostarp tam uzdots "apkopot informāciju par Latvijas augstākās izglītības iestādēs izveidotajām iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām", "veikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes sistēmu izpēti", "izvērtēt un salīdzināt augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes sistēmu efektivitāti studiju kvalitātes paaugstināšanā".
Izglītības un zinātnes ministrs ir publiski apgalvojis, ka par šiem iepirkumiem pats neko nezinot, savukārt Ministru prezidents Dombrovskis pēc vairāku dienu klusēšanas otrdien paziņoja, ka uzdevis Valsts kancelejai veikt juridisko analīzi par Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajai likumdošanai.
"Tālāka rīcība no Valda Dombrovska puses sekos, kad premjers būs iepazinies ar Valsts kancelejas atzinumu," Pietiek piebilda premjera preses pārstāvis. Par atzinuma sagatavošanas termiņiem ziņu pagaidām nav.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.