Iesaki rakstu: 
Viss līdzšinējais ir pupu mizas, Valsts policijā tiek plānota vēl lielāka varas pārdale un sagrābšana. (Protams, ņemiet vērā, ka viss tālāk lasāmais ir tikai manas iedomas un sapņi.)
Vispirms no trases novāca Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Sozinovu un pēc tam mēģināja viņu iesēdināt ar Valsts drošības dienesta palīdzību.
Tagad nu jau bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ieliktenis Armands Ruks (attēlā) plāno aizvākt Rīgas policijas priekšnieku Juri Šulti uz Valsts policijas koledžu, kad tās direktors Ģirts Zalāns iznāks no atvaļinājuma.
J. Šultes vietā par Rīgas reģiona pārvaldes policijas priekšnieku plāno ielikt Juri Staļģevicu un par Rīgas kriminālpolicijas priekšnieku savu draugu Vilni Nagli.
Par Rīgas reģiona pārvaldeds „ekonomikas policijas” priekšnieci tiktu ielikts Nagļa cilvēks – Inga Meikšāne un par Rīgas policijas nodaļu priekšniekiem – ar A. Ruku saistīti cilvēki. Tas nozīmē, ka Rīgā ar A. Ruka svētību varēs darīt jebko.
Tagad ar LatRosTrans naftas trubu saistīti cilvēki no Jelgavas ieņem amatus gan Rīgas kriminālpolicijā (J. Staļģevics), gan visas Latvijas kārtības policijā (priekšnieks Andris Zellis), gan visas Latvijas „Ekonomikas policijā” - kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (priekšnieks Jānis Bauska).
Jā, un vēl policija tagad braukās ar Baltic Taxi, jo kādam oligarham vajag naudu uz vēlēšanām…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
