Iesaki rakstu: 
Kas notika 6. janvārī Vašingtonā? Mūsdienu pasaulē noliegt faktu, kurš uzfilmēts tūkstošos mobilo telefonu un kuru tiešraidē pārraidīja katrs sevi cienošs televīzijas kanāls, nav iespējams.
Fakts (notikuma izklāsta īsā versija)*: ASV galvaspilsētā notika prezidenta Trampa atbalstītāju mītiņš, kurā runu teica pats vēlēšanu neveiksminieks. Runā Tramps aicināja savus atbalstītājus “likt saprast viņiem, ka mēs to tā neatstāsim” un kārtējo reizi apgalvoja, ka pie varas esošā korumpētā elite ir nozagusi tautai uzvaru vēlēšanās.
Pēc mītiņa daļa tā dalībnieku devās no Baltā nama uz netālu esošo ASV Kongresa ēku, tā saukto Kapitoliju, pēc pusstundas satrakojies pūlis, nesastapis pienācīgu drošības dienestu pretestību, ielauzās ASV parlamentā. No ēkas tika evakuēti tajā strādājošie deputāti, un uz laiku tika pārtraukta Džo Baidena uzvaras apstiprināšanas formālā procedūra.
Iebrucēji atradās Kongresa ēkā vairākas stundas, līdz telpas un apkārtne tika atbrīvota no nepiederošajām personām. Notikuma laikā ēkai tika izsisti daži logi, izlauztas vairākas durvis, un izdemolēti daži kabineti. Šobrīd tiek ziņots, ka nekārtību laikā no gūtajiem ievainojumiem dzīvību zaudējuši pieci cilvēki.**
ASV presē un demokrātu politiķu paziņojumos šis notikums ir tiek raksturots kā “bezprecedenta”.
Lai paliek uz kongresmeņu sirdsapziņas viņu īsā atmiņa***, un nepārmetīsim viņiem emociju izvirdumu, ko izsauc atskārsme, ka tavā kabinetā kāds nemazgājies lumpenis taisījis selfijus.
Mūs vairāk interesē, kāpēc urda tāda dīvaina sajūta, ka tas nav gluži “bezprecedenta gadījums” un ka mēs “šo esam jau redzējuši”.
Palīdziet atcerēties, kur un kad tā ir bijis, – populistiski un blēdīgi politikāņi aicina “tautu no visas valsts” uz protestu galvaspilsētā, iemesls mītiņot ir skaidrs kā zīdaiņa asara – paust savu neapmierinātību ar nepareizi ievēlētā parlamenta nerēķināšanos ar “tautas gribu”, mītiņa vieta ir piecu minūšu attālumā no parlamenta ēkas, mītiņā cilvēki tiek aicināti “nesamierināties, prasīt tiesisku un godīgu valsts pārvaldi”. Mītiņa tribīnē kāpj politikā ieziepētie un paziņo: “Parlamenta atlaišana ir vienīgais ceļš!”, pūlis vienbalsīgi skandē: “Atlaist Saeimu, atlaist Saeimu!”.
Jā, tagad atceros – 2009. gada 13. janvāris, Doma laukums, Rīga. (Video zemāk)
Atceros arī to, uz kurieni no Doma laukuma devās Arta Pabrika un Aigara Štokenberga uzkurinātais pūlis un kā notika Saeimas ēkas šturmēšana. Toreiz Saeimas spīkera krēslā pasēdēt nevienam neizdevās, un flīģeli no pieķēzīšanas paglāba fakts, ka blakus parlamentam atradās šņabja bode, kuras plauktu satura mainīšana Pabrika vēlētāju pamatmasai interesēja daudz vairāk nekā Saeimas seju nomaiņa vai pat kaut kādu plākšņu noraušana no tautas kalpu kabinetu durvīm.
Pēc hokeja terminoloģijas mums te ir mačs ASV pret Latvija, kā jau šajos laikos pieņemts, sacensības tiek rīkotas attālināti, mēs 2009. – atpalikušie amerikāņi 2021. gadā, un spēles statistika ir šāda:
Politikā nokļuvuši gadījuma cilvēki, narcisi un pašlabuma meklētāji, kuri meklē “īsceļu” pie varas, aicina apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. ASV 1 : Latvija 1 – neizšķirts, mums tomēr ir asinīs “vecā skola”;
Haotisks pūlis, kurš savas drosmes apstulbināts, bez kāda plāna un mērķa dodas “parādīt deputātiem, ko tauta par viņiem domā”. ASV 1 : Latvija 1 – neizšķirts, sestais spēlētājs laukumā – latviešu hokeja fans;
Policija, drošības spēki, kuri “nevarēja paredzēt” šādu notikumu gaitu**** un pirmās vardarbības stundas bija nez kur pagaisuši, bet pēc ālēšanās tvaika noplakšanas, kā uz burvja mājienu uzradās un beidzot bija gatavi izrādīt pretestību un “atjaunot kārtību”. ASV 1 : Latvija 1 – atkal neizšķirts, mēs labi turamies “mazākumā”, bet viņiem ir “spēcīgs vairākums”;
Izsisti logi, sadedzinātas mašīnas, izlaupīti šņabja veikali ASV 1 : Latvija 2 – pirmajā periodā mūsu uzbrukumi bija bīstamāki;
Bojā gājuši cilvēki. ASV 5 : Latvija 0 – trešajā periodā viņi ieskrējās, pieraduši pie lielajiem laukumiem;
Pūļa tracinātāji politikāņi, kūdītāji un nelieši, kuri lej krokodila asaras, neuzņemas atbildību ne par saviem vārdiem, ne darbiem, sajutuši sviluma smaku novēršas no saviem uzticīgākajiem sekotājiem. ASV 1 : Latvija 1 – mēs nemaz neesam sliktāki.
Mēs savu “apvērsumu” ***** jau sen izspēlējām, nepaveicās, galotnē meistarības pietrūka, atkal mums skaists minimāls zaudējums.
Vai tiešām ir palikuši neatbildēti jautājumi?
Kāpēc sanāk, ka gan Vašingtonā, gan Rīgā vientiešu mītiņus, kas sākas ar dziesmām un plakātiem, tik viegli iestūrēt destruktīvā vardarbībā?
Ar ko gan Tramps ar savu roklaižu svītu atšķiras no Arta Pabrika un “Sabiedrība citai politikai”/Vienotība bezprincipa konjunktūristu šlakas?
Ar ko aptaurētais akardeonists ar Jēkaba ielas bruģakmeni rokās labāks par jampampiņu, kurš padusē stiepj kongresa tribīni?
Kāpēc notikumus Kapitolijā vietējā gaišo spēku elite sauc par “apvērsumu”, bet sevis paveikto 2009. gada 13. janvāri pieticīgi – par “grautiņu”?
Atsauces:
** https://www.theguardian.com/us-news/2021/jan/08/capitol-attack-police-officer-five-deaths
https://abcnews.go.com/Politics/video/green-deal-protests-capitol-hill-59736933
https://www.ecowatch.com/green-new-deal-2622975118.html
***** https://www.politico.eu/article/us-capitol-donald-trump-riot-call-it-what-it-is-an-attempted-coup/
Žaņa Bezmera Youtube kanāls, video ar runām Doma laukumā:
https://www.youtube.com/c/%C5%BDanisBezmers/videos?view=0&sort=dd&shelf_id=4
1. https://www.youtube.com/watch?v=_vHdn5qbkNg
2. https://www.youtube.com/watch?v=OkZJTRVtZW0
3. https://www.youtube.com/watch?v=0FKJaFVMHFo
4. https://www.youtube.com/watch?v=pvMsF8fvSBc
5. https://www.youtube.com/watch?v=O86QHTttgqA
Pārpublicēts no https://laikadzirnas.wordpress.com/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
