Vaškeviča "spridzinātājiem" atkal velk laiku un nepasludina spriedumu
Pietiek lasītājs07.01.2018.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada 20. decembrī jau kārtējo reizi vairāk nekā trīs mēnešu laikā tika atceltas tiesas sēdes, lai pasludinātu spriedumu Vladimira Vaškeviča "spridzinātāja" Mārtiņa Putniņa lietā. 14.12.2017 Rīgas apgabaltiesas tiesnesis J.Stukāns (tiesnesis, kurš pats šajā lietā pasludināja pirmās instances spriedumu) kārtējo reizi noņēma lietu no izskatīšanas sakarā ar tiesneses S.Gļazeres "slimošanu" tieši pēdējo trīs mēnešu laikā, kad bija jāpasludina tiesas spriedums.
2011.gada 18.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns paziņoja, ka atzīst Mārtiņu Putniņu un lietuviešus par vainīgiem inkriminētajos noziegumos, bet spriedums būs pieejams divu nedēļu laikā 2011.gada 1.aprīlī. Taču spriedums netika uztaisīts līdz 2011.gada 1.aprīlim, bet apsūdzētajiem tika nosūtīts paziņojums, ka spriedums būs pieejams 2011.gada 2.jūnijā.
Tomēr arī 2011.gada 2.jūnijā apsūdzētie tikai saņēma vēl vienu papīru, kurā tiesas sprieduma sagatavošanas termiņš atkal tika pārcelts uz 2011.gada 14.jūliju, kas bija pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 277.panta 7.punkta nosacījumiem.
Divas kasācijas instances ir atgriezušas šo lietu atkārtotai izskatīšanai ar secinājumu, ka spriedumi ir pamatoti ar nepieļaujamiem pierādījumiem, tomēr tiesu instances spītīgi turpināja atkārtoti rakstīt notiesājošos spriedumus uz tiem pašiem nepieļaujamajiem pierādījumiem.
Tiesvedība šajā lietā turpinās jau 8 gadus, divas reizes kasācijas instances ir atcēlušas notiesājošos spriedumus un nosūtījuši lietas atkārtotai izskatīšanai. Visu šo laiku Mārtiņš Putniņš un divi lietuvieši atrodas apcietinājumā.
Pats V. Vaškevičs vairākkārtīgi norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas viņa slepkavības mēģinājuma ne organizators, ne izpildītājs nav ne Mārtiņš Putniņš, ne apcietinātie lietuvieši, bet Genādija Peredeļska māte tiesā konkrēti nosauca uzvārdus, kas ir saistīti ar viņas dēla slepkavību.
Tiesas instances šīs liecības pilnībā ignorēja, kā arī ignorēja gan ekspertu slēdzienus par videokamerās redzamo cilvēku neatbilstību notiesātajiem, gan liecinieku liecības par zobu neesamību redzētajam slepkavam, gan galvenā liecinieka melu detektora rezultātu ticamības novērtējumu.
Notiesājoša sprieduma gadījumā izveidosies situācija, ka Latvijas tiesu tiesneši trešo reizi pēc kārtas ignorē kasācijas instances spriedumus par pierādījumu pieļaujamību, bet attaisnojoša sprieduma gadījumā liks uzdot jautājumus tiesnešiem, kuri, spītīgi ignorējot lietā esošo pierādījumu kopumu un kasācijas instances secinājumus, turpināja rakstīt notiesājošos spriedumus.
Aizstāvības advokāti prognozē, ka turpmākai laika vilcināšanai tiks nomainīts tiesas sastāvs. Šī situācija šajā tiesvedības procesā nostāda nelāgā gaismā visu Latvijas tieslietu sistēmu.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
