Vaškeviča pēctecis: Muitas kriminālpārvalde strādā aizvien sliktāk, vajag jaunas reformas
L. Lapsa28.03.2012.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde strādā aizvien sliktāk, pēdējos divos gados no darba iet prom aizvien vairāk darbinieku, organizētās noziedzības grupējumi pēc pārmaiņām kontrabandas apkarošanā jūtas tikai komfortablāk, tāpēc šajā valsts galvenajā kontrabandas apkarošanas struktūrā nepieciešamas jaunas reformas, - šāda satura ziņojumu VID ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai nosūtījis pārvaldes direktors, Vladimira Vaškeviča un Marjana Burija pēctecis šajā amatā Edijs Ceipe.
Ceipes ziņojumā, kura konstatējošā daļa ir Pietiek rīcībā, atzīts, ka, neraugoties uz Muitas kriminālpārvaldes vadībā pēdējos gados veiktajām pārmaiņām, situācija kontrabandas apkarošanā un kriminālpārvaldes darbībā ir nevis uzlabojusies, bet tieši pretēji – būtiski pasliktinājusies.
„Salīdzinot gada rezultatīvos rādītājus, jāsecina, ka nosūtīto kriminālvajāšanai lietu skaits samazinās, t.i. krītas viena no galvenajām MKrP darbības rezultātu rādītājiem. Rezultatīvie darba rādītāji visos tiesībaizsardzības iestādes darbības pamatkomponentos – krītas,” pašreizējo situāciju Jezdakovai raksturo Ceipe, kurš pārvaldes vadītāja amatu pilda jau vairāk nekā pusgadu.
No Ceipes ziņojuma arī izriet, ka Muitas kriminālpārvalde pēc tajā veiktajām pārmaiņām, kuras sabiedrībai tikušas pasniegtas kā nepieciešamas kontrabandas labākas apkarošanas nolūkos, ir devušas pretēju efektu un kriminālpārvalde pašlaik ir faktiski bezspēcīga organizēto grupējumu priekšā.
„MKrP darba rezultātā tiek izņemtas preces, nodarīts materiāls zaudējums kontrabandas veicējiem, taču organizētās noziedzības grupējumi turpina darboties, un tendences norāda uz to darbības aktivizēšanos sabiedrības pirktspējas krituma apstākļos un pieprasījuma pieaugumā pēc lētākas (kontrabandas) preces,” Jezdakovai ziņo Ceipe.
Pārvaldes vadītājs arī atzīst, ka „jau no 2010. gada ir notikušas un notiek MKrP darbinieku (īpaši izmeklētāju) aiziešana no darba nesamērīgi lielās noslodzes dēļ, kā arī labāku motivācijas iespēju un labāka atalgojuma dēļ citās tiesībaizsardzības iestādēs”.
Ceipes ziņojumā arī atzīts, ka problēmas, kuru uzskaitījums prokuratūras atzinumā bija par pamatu, piemēram, viņa priekšgājēja Burija pārcelšanai uz formālu posteni, ir tikai augušas:
„Lielās darba slodzes dēļ izmeklēšanas darbā tiek pieļautas kļūdas vai arī ilgstoši netiek veiktas mērķtiecīgas procesuālās darbības tādējādi izraisot uzraugošo prokuroru kritiku par procesu virzības neatbilstību un zemo kvalitāti. Par atsevišķām lietām uzraugošie prokurori pieprasa veikt dienesta pārbaudes un pat ierosināt disciplinārlietas pret izmeklētājiem. Šāda situācija vēl vairāk rada iespējamu izmeklētāju aiziešanu no darba nesamērīgi augstas intensitātes apstākļos.”
Tāpat Muitas kriminālpārvaldes vadītājs norāda arī uz nepareizu darba organizāciju pārvaldes struktūrās: „Operatīvo darbinieku skaits MKrP ir nepietiekams organizētās noziedzības darbības apkarošanai, noziegumu novēršanai un atklāšanai. Liels pārvaldes darbinieku resurss (91 darbinieks) faktiski veic tikai atsevišķus kriminālprocesuālos atbalsta uzdevumus, piedalās Muitas pārvaldes organizētos muitas kontroles pasākumos vai veic līdzdalību citu tiesībaizsardzības iestāžu organizētos un iniciētos kontroles pasākumos, lielā mērā dublējot Muitas pārvaldes muitas kontroles punktu amatpersonu darbu, veicinot citu tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātus kā ērts darba spēka resurss.”
Visā notiekošajā Ceipe vaino gan valsts ekonomisko stāvokli, gan kriminālpārvaldes nepareizo struktūru, bet izeju no pašreizējās situācijas saskata Muitas kriminālpārvaldes reformās: „Steidzami, izmantojot strukturālo izmaiņu veikšanu un štatu saraksta izmaiņas un optimizāciju, ir jāpanāk būtiska izmeklēšanas procesa un operatīvās darbības pasākumu procesa kapacitātes paaugstināšana, uzlabojot darba kvalitāti, veicamo uzdevumu savlaicīgu un efektīvu izpildi.”
Taču vienlaikus atklāti tiek norādīts arī uz nepieciešamību ciešāk „strādāt” ar prokuratūru, kura līdz šim aizvien asāk kritizējusi pārvaldes darbu: „Jāveic viss iespējamais, lai mazinātu prokuratūras sūdzības un kritiku par neatbilstošu darbu, veicot kriminālprocesu izmeklēšanu un operatīvo darbību.” Par to, kādā veidā plānots šo kritiku mazināt, ziņojumā nekas nav teikts.
Pašlaik Pietiek rīcībā nav ziņu par to, kādas tieši reformas Ceipe ierosina veikt, lai situāciju Muitas kriminālpārvaldē un līdz ar to kontrabandas apkarošanā būtiski uzlabotu.
Ceipe VID strādā jau kopš 1995. gada, 2010. gadā kļuva par VID Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet pagājušā gada augustā – kā tiek uzskatīts, ar KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu – par Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Līdz ar Ceipes iecelšanu amatu zaudēja neformāli par "Vaškeviča cilvēku" uzskatītais Burijs, kas tika "aizrotēts" par Nodokļu piedziņas pārvaldes direktoru (ar vienu darbinieku).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.