Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņemtas ziņas, ka bijušais Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis varētu būt sadarbojies ar LPSR VDK, un šī informācija ir jāiekļauj ziņās par deputātu kandidātiem, - ar šādu informāciju 2006. gadā klajā nāca Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Tagad, nepilnus 11 gadus vēlāk, šie dati par Zaķi, kurš jau atkārtoti vēlas iekļūt Rīgas domē, CVK mājas lapā vairs nav atrodami, un atbildīgo amatpersonu klusēšana un izvairīgās atbildes jau atkal liek uzdot jautājumu par manipulācijām ar „čekas maisiem”

„CVK arī ir saņēmusi informāciju no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) par to, ka pieci 9.Saeimas vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidāti varētu būt sadarbojušies ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju kā šā dienesta aģenti. Šie kandidāti ir Aivars Saliņš („Saskaņas Centrs”), Arvīds Ulme (Zaļo un Zemnieku savienība), Juris Zaķis (Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija), Māris Druva (Sociālā Taisnīguma partija) un Jēkabs Liepiņš (Sociālā Taisnīguma partija). Šiem kandidātiem nav liegtas tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet šī informācija CVK jāpublisko laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un jāiekļauj ziņās par deputātu kandidātiem,” – ar šādu informāciju CVK nāca klajā 2006. gada 22. augustā.

Tagad, nepilnus 11 gadus vēlāk, pirms pašvaldību vēlēšanām šī informācija par Zaķi, kurš uz Rīgas domi kandidē no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta, CVK mājas lapā vairs nav atrodama. Tieši pretēji – tur atrodams šāds teksts: „Deputātu kandidāts ir norādījis (-usi), ka nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.” Nekādu datu no TSCD tur nav.

Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālais skaidrojums pirms mēneša bija: "Šādu informāciju ir norādījis pats kandidāts. Ja no TSDC tiks saņemta cita informācija, informācija mājaslapā tiks papildināta." Mēneša laikā nekāda „cita informācija” no TSDC nav saņemta, līdz ar to Zaķis atšķirībā no situācijas pirms 11 gadiem nu vēlēšanās var startēt bez „čekas stukača” aizdomu zīmoga.

Tad kas 11 gadu laikā ir noticis ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrā esošā TSDC pārraudzītās VDK kartotēkas datiem, ja tie vairs neuzrāda iespējamo Ušakova/Amerika saraksta kandidāta sadarbību ar Valsts drošības komiteju? Izrādās, ka ne TSDC, ne Jāņa Maizīša vadītais SAB nevēlas sniegt par to nekādus racionālus skaidrojumus.

„TSDC par trešajām personām informāciju nesniedz. Tikai pašai personai,” – ar šādu paziņojumu Pietiek nāca klajā TSDC pārstāve. Savukārt iegūt jebkādus komentārus no SAB vadības vai prokuratūras par šo tēmu pagaidām nav izrādījies iespējams.

Savukārt pats Zaķis ar partijas Gods kalpot Rīgai preses pārstāvja starpniecību Pietiek sniedza ļoti lakonisku komentāru, pavēstot, ka „tur nav, ko baigi skaidrot, jo jau iepriekšējās vēlēšanās viss bija labi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nekādus aizliegumus nedeva”. Savu iespējamo sadarbību ar VDK ziņotāja statusā viņš ne noliedza, ne apstiprināja.

Šajā situācijā Pietiek lūdza skaidrojumu Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniecei Kristīnei Jarinovskai – vai tiešām tagad (skat. saraksti no lejas uz augšu) TSDC vairs nav pienākuma publiskot informāciju par kandidātiem, kuru vārdi ir VDK kartotēkā – „čekas maisos”. Viņas sniegtais skaidrojums bija šāds:

„Pirmkārt, no 2001. gada 25. augusta SAB ir pienākums izsniegt VDK kartotēkas dokumentus jebkurai privātpersonai - fiziskai vai juridiskai personai - zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem, ja tā kvalificējas 1995. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 151 9. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem - dokumentus, kurus paredzēts izmantot zinātniskajā darbā, izsniedz pēc attiecīgās zinātniskās iestādes vadītāja rakstiska pieprasījuma, kurā norādīta zinātniskā darba tēma un darba izpildītāja kvalifikācija, bet dokumentus, kurus paredzēts izmantot publicistikā, izsniedz ar SAB TSDC direktora atļauju pēc masu informācijas līdzekļa vadības rakstiska pieprasījuma.

Interesanti, ka, ja pagājuši divdesmit gadi kopš dokumenta oriģināla uzrakstīšanas, tad šos dokumentus zinātniskiem vai publicistiskiem mērķiem varēja izsniegt jau pirms 2011. gada 25. augusta, kas ir robežšķirtne divdesmit gadiem pēc VDK likvidēšanas. Cita lieta, vai kaut kad SAB faktiski šo ir pildījis https://likumi.lv/doc.php?id=35456.

Otrkārt, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas sestais punkts paredz, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras bijušas LPSR un PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata darbinieki, tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir bijusi LPSR VDK vai PSRS VDK štata darbinieks, tā nedrīkst kandidēt, bet kopš 1996. gada 22. panta trešās daļas 6. punkta redakcija ir, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Treškārt, komisija ir saņēmusi 2017. gada 15. marta SAB dokumentu Nr. 5.2-10/17/168, kura 2. punktā SAB norāda, ka VDK dokumenti nav valsts noslēpuma objekts. Dokumentiem TSDC ir tāds pats juridiskais statuss kā dokumentiem Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Ceturtkārt, likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 13. panta pirmā daļa paredz, ka domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori, bet ceturtā daļa paredz, ka, ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no TSDC, noliedz savu sadarbību ar VDK, domes priekšsēdētājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgās pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

No tā var secināt divas lietas: SAB TSDC ziņas ir jāsniedz. Profesora emeritus Zaķa, kurš bija ievēlēts domē, gadījumā domes priekšsēdētājam par Zaķi, ja tas faktus noliedz, bija jāvēršas prokuratūrā jau pirmās ievēlēšanas reizē. Iespējams, kāda tiesa atzinusi, ka arī viņš nav sadarbojies. Principā jautājums prokuratūrai, vai bijis šāds pieteikums un, ja ir bijis, tad, kur palicis...”

Līdz ar to ticamākās atbildes saistībā ar Ušakova/Amerika saraksta pārstāvi – iespējamo „čekas stukaču” Zaķi ir divas. Pirmā versija – viņš paklusām ir kādā tiesā guvis sev labvēlīgu atzinumu, taču pret šo versiju runā fakts, ka pats Zaķis pat nemēģina šādu spriedumu pieminēt. Savukārt otrā versija – TSDC likumu traktē tā, ka pašvaldību vēlēšanās tam nemaz nav sabiedrībai jāsniedz dati par deputātu kandidātu atrašanos „čekas maisot”.

Tas savukārt nozīmē, ka 3. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vēlētājiem to pat nenojaušot, var kandidēt simti vai pat tūkstoši cilvēku, kuru kā kādreizējo čekas ziņotāju vārdi atrodas VDK kartotēkā, par kuru SAB direktors Maizītis, kā zināms, ir publiski pavēstījis – tajā galu galā atrodoties arī daudzi godāti cilvēki.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...