Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, kas pērn saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā nolēmusi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, bet pat par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām. Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt fakts, ka kancelejas „algu fonds” šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, paklusām palielināts par gandrīz trešo daļu.

Mūsu piemaksas – mūsu privātā dzīve!

Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, ir minējusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, A. Salnājs min, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu R. Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

„Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro A. Salnājs.

Tāpat R. Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatīt par „atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.

A. Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto R. Vējoņa kancelejas darbinieku „cieņu un reputāciju” esot aizskāruši „privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem.

„Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadītājs.

„Finanšu dzīres” – prēmijas, naudas balvas, piemaksas

Kāda tad līdz šim ir bijusi R. Vējoņa kancelejas darbinieku „privātā dzīve”, saņemot valsts līdzekļus par darbu valsts iestādē? Kancelejas līdz šim negribīgi atklātā informācija ir demonstrējusi, ka pērn finanšu līdzekļi ir dāsni tērēti tās darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām.

Oktobrī Valsts prezidenta kancelejas darbinieki masveidā saņēmuši iespaidīgas naudas balvas: tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro.

Savukārt decembrī tikai tādu R. Vējoņa kancelejas darbiniekiem izmaksāto prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Pamatojums visām bijis identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.

Taču būtiskākais un apšaubāmākais tēriņš – regulāri, mēnesi pēc mēneša virknei R. Vējoņa kancelejas darbinieku piešķirtas iespaidīgas piemaksas, turklāt arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.

Turklāt šīs „finanšu dzīres” ir turpinājušās arī šā gada pirmajos mēnešos, un Valsts prezidenta kancelejas vadība acīmredzami nav īpaši centusies katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.

Regulāras piemaksas ar identisku pamatojumu

Tā, piemēram, R. Vējoņa ekonomikas padomniekam Andim Jēkabsonam ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā” - janvārī piešķirta 768,42 eiro prēmija, februārī - 691,58 eiro, martā un aprīlī – pa 768,42 eiro.

Kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai tāpat ar mēnesi pēc mēneša identisku pamatojumu –„par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, janvārī, februārī, martā un aprīlī noteikta tikpat identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.

Prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kā minēts A. Salnāja pamatojumā, ik mēnesi izcēlies ar „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”, par ko viņam janvārī noteikta 305,60 eiro piemaksa, februārī - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro, aprīlī - 448,25 eiro.

Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš tagad ir Valsts prezidenta preses padomnieks, ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” janvārī noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā un aprīlī – pa 512,28 eiro. Šāds uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Nespēj uzrādīt konkrēto veikumu

Šo piemaksu oficiālais pamatojums ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”.

Taču R. Vējoņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, līdz šim ir izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzīgākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norāda arī fakts, ka kancelejas vadība vairāku mēnešu laikā tā arī nav spējusi sniegt skaidrojumus par konkrēto darbinieku veikumu, kas attiecīgajā mēnesī it kā bijis par pamatu piemaksas aprēķināšanai.

Tā, piemēram, kancelejas vadība nav spējusi paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinējusi kancelejas vadītāja vietniece E. Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte pērn katru mēnesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei.

Tāpat prezidenta kanceleja nespēj paskaidrot ne to, kādas tieši ārvalstu investīcijas mēnesi pēc mēneša ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks A. Jēkabsons un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem „darbības virzieniem”, ne to, kā tieši kancelejas konsultante plānošanas jautājumos Anda Pečule ik mēnesi papildus „koordinējusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu” (pēdējā piemaksa aprīlī – 460 eiro).

Ar ko skaidrojama piemaksu „pazušana”?

Pēc visa spriežot, šā gada pavasara beigās, mēnesi pēc mēneša saņemot pieprasījumus par veiktajām papildu izmaksām un vērojot reakciju, ko šie dati izsauc sabiedrībā, R. Vējoņa kancelejā kaut kas ir mainījies.

Ja ticēt prezidenta kancelejas oficiāli sniegtajām ziņām par prēmijām, naudas balvām un piemaksām, kas kancelejā nodarbinātajiem noteiktas un izmaksātas laika periodā no 2017.gada 1.maija līdz 31.maijam, tad prezidenta paspārnē notikušas būtiskas pārmaiņas attieksmē pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Kanceleja ir apliecinājusi, ka piemaksas maijā esot noteiktas un izmaksātas tikai trim kancelejas darbiniekiem.

Turklāt šīs piemaksas tikušas nevis ne tām „vajadzīgajām” amatpersonām, kurām simti eiro iepriekš tika piemaksāti ik mēnesi, bet gan Preses dienesta vadītājai Ilzei Salnai, operatoram Gatim Bergmanim un Lietvedības nodaļas vadītājai Intai Butkus. Visām trim piemaksām minēts arī pārliecinošs pamatojums – kādi papildu pienākumi ir tikuši veikti.

Vai tas varētu nozīmēt, ka nodokļu maksātāju naudas šķiešanas laiki R. Vējoņa kancelejā vismaz uz laiku ir beigušies? Vairāki avoti valsts pārvaldē Dienai ir norādījuši – tikpat labi varot būt, ka kancelejas vadība ar R. Vējoņa ziņu nolēmusi, piemēram, paklusām apjomīgi palielināt algas, kas ļautu atteikties no regulāro piemaksu izmaksāšanas „vajadzīgākajiem” darbiniekiem. Valsts prezidenta kancelejas reakcija uz jautājumiem par šo tēmu liek domāt, ka tieši tā arī varētu būt noticis.

Kanceleja atzīst – algas ir tikušas pārskatītas

A. Salnājs skaidro, ka kanceleja jau 2016. gada sākumā, agrīnā 2017. gada budžeta projekta izstrādes posmā ir sniegusi priekšlikumus valdībai par „personāla politikas uzlabošanu”, paredzot turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai.

Neatklājot konkrēto metodiku, viņš apgalvo, ka, „apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un kancelejā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu”, esot konstatēts, ka prezidenta kancelejā „2015. gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8% zemāka nekā 2008. gadā”.

Tā kā Saeima atbalstījusi kancelejas lūgumu, tai ir ticis piešķirts papildfinansējums, līdz ar ko, „lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti un darbinieku mēnešalgas”.

Paklusām pārskatītais jaunais darbinieku mēnešalgu apmērs esot noteikts, „ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem, ja tādi ir, noteiktās mēnešalgas”.

Algu fonds paklusām palielināts par trešdaļu

No likuma par valsts budžetu 2017. gadam pirmajā acumirklī šķiet, ka Valsts prezidenta kancelejas budžets šim gadam, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nozīmīgi sarucis: pērn valsts galvas kancelejai bija atvēlēti aptuveni 6,89 miljoni eiro, bet šogad – tikai 5,34 miljoni eiro, tātad par aptuveni 1,55 miljoniem eiro mazāk. Turklāt, kas interesanti, šogad no izdevumu sadaļas vispār pazudusi ailīte „atalgojums”.

Taču Finanšu ministrija skaidro, ka pērn vienreizējam pasākumam - Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mēbeļu iegādei un izgatavošanai – kancelejai ir ticis papildus piešķirts 2,91 miljons eiro.

Ja atskaitīt šo summu, sanāk, ka pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets ir bijis 3,98 miljoni eiro. Salīdzinot šo summu ar šogad piešķirtajiem 5,34 miljoniem eiro, kļūst skaidrs, ka realitātē R. Vējoņa kancelejas ikdienas izdevumiem šogad piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.

Nozīmīga daļa šīs summas paredzēta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai, tikai, kā skaidro Finanšu ministrija, saskaņā ar valdības 2016. gada 31. maija sēdē nolemto izdevumu pozīcijai „atlīdzība” vairs netiek uzrādīta apakšsadaļa „atalgojums”.

Līdz ar to var salīdzināt summas, kādas „atlīdzībai” darbiniekiem R. Vējoņa kanceleja ir saņēmusi 2016. un 2017. gadam: pērn tas bijis 1,41 miljons eiro, šogad – jau 1,87 miljoni eiro, kas realitātē nozīmē algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.

Taču to, kāds tieši ir bijis katra kancelejas darbinieka līdzšinējais atalgojums un kādā apjomā tas ir ticis palielināts, R. Vējoņa kanceleja nolēmusi sabiedrībai neatklāt. Pamatojums ir tas pats – no valsts līdzekļiem saņemtais atalgojums valsts iestādes darbiniekiem Valsts prezidenta kancelejas ieskatā esot viņu privātās dzīves sastāvdaļa.

Noslepenošanas iniciators – Salnājs vai Vējonis?

Vai šī Valsts prezidenta kancelejas izmaksu noslepenošana notikusi pēc A. Salnāja iniciatīvas, vai arī ierosme nākusi no paša R. Vējoņa? Tas pašlaik droši nav pasakāms, jo līdz šim par „darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti” regulāras piemaksas saņemošais prezidenta preses padomnieks J. Siksnis uz šādu jautājumu nevarēja vai nevēlējās atbildēt.

Taču, kā zināms, tieši R. Vējonis 30. jūnijā ir nodevis Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzēja, ka „iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.

Valsts prezidents savos iebildumos ir pieminējis gan privātās dzīves neaizskaramību, gan to, ka „publisku personu institūciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespēja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasīt tos mainīt vai panākt to izdzēšanu”. Šie argumenti ir ļoti līdzīgi tiem, kurus A. Salnājs ir uzskaitījis kā pamatojumu R. Vējoņa kancelejas „finanšu dzīru” datu noslepenošanai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google