Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi zaudējumu jau desmitajā administratīvajā lietā, - šoreiz administratīvā rajona tiesa uzlikusi valsts galvas kancelejai atklāt tās slēpto informāciju par trekno prēmiju saņēmējiem kancelejā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgo tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Zariņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 30. augustā pieteicējs vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, lūdzot sniegt šādu informāciju: par katru no personām, kas 2017. gada laikā no 1. augusta līdz 31. augustam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 14. septembra vēstuli Nr. 1506 pieteicējam sniegta tālāk norādītā informācija.

[2.1] Prēmijas un naudas balvas laikā no 2017. gada 1. augusta līdz 31. augustam Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajiem nav noteiktas un izmaksātas.

[2.2] Ar iestādes vadītāja rīkojumu minētajā laikā vienam Valsts prezidenta kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas par papildu darbu, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātā amata pienākumus. Minētajam darbiniekam pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 euro, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 49,23 euro un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,64 euro. Piemaksa noteikta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017. gada 1. augustā saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais.

[3.1] Atbildes vēstulē nav sniegta pieteicēja pieprasītā informācija - piemaksu saņēmušā valsts iestādes darbinieka vārds un uzvārds.

[3.2]  Valsts prezidenta kancelejas rīcība, nesniedzot pieprasīto informāciju, ir prettiesiska.

[4] Iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pieteicēja pieteikumu pilnībā neatzīst. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais.

[4.1]  Valsts prezidenta kanceleja sniedza pieteicējam visu pieteicēja pieprasīto informāciju par izmaksāto atlīdzību, izņemot darbinieka, kuram noteikta piemaksa, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Līdz ar to pieteikuma priekšmets šajā lietā ir pieteicēja prasījums izsniegt konkrēta Valsts prezidenta kancelejas darbinieka personas datus.

[4.2] Normatīvie akti neparedz Valsts prezidenta kancelejai pienākumu darbiniekiem vai amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicēt tās mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Tādējādi informācijas pieprasījums ir par publiski nepieejamu informāciju.

[4.3] Pieteicēja iesniegumā norādītais informācijas izmantošanas mērķa formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Pieteicējs nav norādījis, kāda loma konkrētu personu datiem ir iesniegumā norādīto mērķu sasniegšanai.

[4.4] Pieteicējs neīsteno žurnālistikas un sabiedrības informēšanas funkcijas. Pieteicēja iesniegtie pieprasījumi rada iestādei lielu papildu darba apjomu un administratīvā resursa nelietderīgu patēriņu, nodrošinot pastāvīgu saraksti ar pieteicēju viņu interesējošos jautājumos un radot šaubas, vai pieteicējs savas tiesības izmanto godprātīgi.

[4.5] Vērtējot pieteicēja līdzšinējo rīcību ar izsniegtajiem Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datiem, Valsts prezidenta kanceleja, turpinot pieteicējam izsniegt tajā nodarbināto datus, nevar nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. pantā noteikto pienākumu izpildi.

[4.6] Valsts prezidenta kanceleja 2017. gada 1. augusta lēmumu Nr. 1292 un 2017. gada 23. augusta lēmumu Nr. 1389 informēja pieteicēju par atteikumu turpmāk izsniegt Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datus. Uz izskatāmo lietu attiecināmi Valsts prezidenta kancelejas iesniegtie paskaidrojumi administratīvajās lietās Nr. A420261117 un A420282017, kuros sniegti argumentēti motīvi, kāpēc pieteicējam atteikts izsniegt informāciju pieteicēja pieprasītajā formā un apmēros.

[4.7] Pieteicējs izmanto Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības, lai regulāri internēta vietnē www.pietiek.com pēc saviem ieskatiem uzturētu negatīvu ziņu plūsmu par ar Kancelejas darbību saistītiem jautājumiem. Tajā atrodami gan Kancelejā nodarbināto personas dati, gan lasāma Valsts prezidenta kancelejas sarakste ar pieteicēju un paskaidrojumi administratīvajā lietā, kurā pieteicējs ir lietas dalībnieks. Izsniegtā informācija tiek izmantota pretēji mērķim, kādam tā prasīta, pārkāpjot personas datu apstrādes prasības.

[4.8] Pieteicēja publikāciju rezultātā Valsts prezidenta kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās internēta meklētājprogrammās. Pieteicējs publiskajā telpā sniedza sagrozītu un izteikti negatīvu informāciju. Pieteicējs pirms katras publikācijas sniedza personīgu vērtējošu viedokli, radot tendenciozu un aplamu priekšstatu informācijas faktiskajam izklāstam. Maldinošās publikācijas ir radījušas daļai sabiedrības pārliecību, ka Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

[4.9] Pie publikācijām pievienotie komentāri ir naidīgi, homofobiski, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi viņu dzīvībai un veselībai. Pieteicējs ir veicinājis attiecīgo komentētāju negatīvo reakciju.

[4.10] Darbinieks, kam izmaksāta piemaksa, nav politiskais darbinieks vai sabiedrībā zināma persona, viņa pienākumos neietilpst veidot nozares politiku vai attīstības stratēģiju vai nodrošināt konkrētas nozares darbības koordinēšanu un finanšu resursu sadali, arī nepieņem ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus un bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

[4.11] Konkrētais darbinieks nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem.

[4.12] Nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību.

[4.13] Interneta vietne, kurā pieteicējs publicē Valsts prezidenta kancelejas izsniegto informāciju, nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Tajā netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu vai ceļ neslavu. Interneta vietne ir reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma atsaukt ziņas, dzēst konkrētas publikācijas vai to sadaļas un komentārus gadījumos, ja to būtu pienākums darīt. Līdz ar to nepastāv efektīvi tiesiskie aizsardzības mehānismi tik klajai personu aizskarto tiesību pārkāpšanai un atjaunošanai.

[4.14] Pieteicējs internēta vietnē www.pietiek.com ir publicējis Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, norādot, ka pieteicēja regulārie informācijas pieprasījumi un to publiskošana esot atturējuši Valsts prezidenta kanceleju no piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas. Pie šādiem apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka piemaksu saņēmušā darbinieka personas datu apstrādei būtu tiesisks pamats vai ka konkrētā darbinieka vārda, uzvārda un amata publiskošanai būtu kāda tiesiska vai faktiska nozīme, kas nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas debates veicināšanu.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiesa izskata lietu mutvārdu procesā, ja to pirmās instances tiesai lūdzis pieteicējs. Tā kā pieteicēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām un lietā iesniegtajiem pierādījumiem, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojams, vai pieteicējam izsniedzama arī informācija par iestādes darbinieka vārdu un uzvārdu, kuram izmaksāta piemaksa 2017. gada augustā.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem, proti, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Augstākā tiesa līdzīgā lietā ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības zināt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valsts darbinieku un amatpersonu algām un prēmijām nevar nodrošināt, saņemot kopsavilkumu pa amatu grupām un neuzzinot katras personas individuālos ienākumus. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam jābūt pamatotam un, lai to varētu konstatēt, tam ir jābūt pārskatāmam. Par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Turklāt, valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām (sk, Augstākās tiesas 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-347/2010 20.punktu). Minētās tēzes ir atkārtotas arī citā līdzīgā lietā, kurā informāciju pieprasīja arī šīs lietas pieteicējs (sk., Augstākās tiesas 2018. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. SKA-208/2018 8. punktu).

No Augstākās tiesas sniegtajām atziņām izriet, ka sabiedrības tiesībām uzzināt informāciju par iestādes amatpersonu un darbinieku darba samaksu ir piešķirama priekšroka salīdzinājumā ar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesībām uz privāto dzīvi. Turklāt izšķirošs nav apstāklis, vai informāciju pieprasa prese.

Salīdzinājumam - vācu tiesību literatūrā norādīts, ka iestādes darbinieku un amatpersonu vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts ir vispārpieejama informācija. Šāda informācija nav uzskatāma par tādu, kas attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi. Attiecīgi minētās informācijas publicēšanai nav nepieciešama personas piekrišana, kā tas būtu gadījumā, ja tiktu izpausta informācija par personas privāto dzīvi.

Minētie dati ir vispārpieejama informācijā, tie nodrošina iestādes caurskatāmību arī no tajā strādājošā personāla aspekta (Schoch, Informationsfreiheitsgesetz, Kommentar, 2016, § 5, Rn. 97-101).

No Augstākās tiesas nolēmumos norādītā neizriet, ka līdz šim tiesa automātiski iestādes darbinieku un amatpersonu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus, pienākuma aprakstus atzītu par vispārpieejamu informāciju, tomēr tas nemaina gala secinājumu, ka minētā informācija un arī informācija par iestādes darbinieku un amatpersonu darba samaksu ir izsniedzama, ja vien nav konstatējami kādi papildu apstākļi (piemēram, draudi valsts drošībai). Iestādes norāde, ka pieteicējs publicē iegūto informāciju, sagrozot faktus, interpretējot tos iestādes darbiniekiem nepatīkamā veidā, nav pietiekama informācijas izsniegšanas ierobežošanai.

[7] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 12. janvāra rīkojuma Nr. 2017-1/001 pielikuma “Latvijas Valsts prezidenta kancelejas ierobežotas pieejamības informācijas un ierobežotas pieejamības informāciju saturošu dokumentu saraksts 2017. gadam” 29. punktā minēts, ka informācija Latvijas Valsts prezidenta kancelejas iekšējai lietošanai ir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba algas izmaksu saraksti, ja tie satur papildu datus bez kancelejas darbinieka un amatpersonas vārda, uzvārda, amata nosaukumu un atalgojuma.

No minētās tiesību normas izriet, ka arī iestāde 2017. gadā informāciju par tās amatpersonu un arī darbinieku atalgojumu daļā, kas attiecas uz personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu un konkrēto atalgojuma apmēru, neuzskatīja par ierobežotas pieejamības informāciju. Atbilstoši šādai pieejai iestāde arī tiesību normas ir tulkojusi un piemērojusi līdz 2017. gada jūnijam. Iestādes līdzšinējā rīcība, izsniedzot pieteicējam identiska satura informāciju par amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām piemaksām, prēmijām, naudas balvām par laiku no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada maijam, nevērtējot tās izsniegšanas pamatotību, liecina, ka iestāde pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatījusi par tādu, kas ir izsniedzama un kuras izsniegšana neaizskar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi.

No spēkā esošajām tiesību normām par strīdus periodu, tiesību literatūrā norādītā izriet, ka iestādes amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts, izmaksājamās darba samaksas (mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas) apmēru ir vai nu vispārpieejama informācija vai tāda informācija, kuras izsniegšana sabiedrībai ir attaisnojama un samērīga.

[8] Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums liecina, ka pieteicēja pieprasītā informācija no 2018. gada 1. janvāra ir vispārpieejama informācija.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.1 daļa paredz, ka papildus šā panta devītajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru ir pieejama valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir arī tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā netiek publiskota.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.2 daļa paredz, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā intemetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākas iestādes mājaslapā intemetā;

3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz pieteicēja pieprasītās informācijas izsniegšanu gan par amatpersonām, gan darbiniekiem, gan par mēnešalgu, gan piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Arī likumdevējs, samērojot iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi, ir atzinis, ka sabiedrības tiesības zināt par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu attaisno iestādes amatpersonu un darbinieku privātās dzīves ierobežojumu.

[9] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja tiesības tiks īstenotas, izsniedzot pieprasīto informāciju. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgs atlīdzinājums. Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kādas nenovēršanas sekas būtu radījusi informācijas savlaicīga nesniegšanas, arī tiesa tādas nesaskata. Līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgu atlīdzinājumu.

[10] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām.

Noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Zariņa

+dokumenti,03072018a+

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft