Vējoni un Daudzi min kā iespējamos ZZS prezidenta kandidātus

Iesaki rakstu:

Kad Pietiek abiem par to vaicāja, ne viens, ne otrs nešķita pārsteigts, bet par ambīcijām kandidēt tikai atjokoja. Daudze atteica, ka jūtas pagodināts, ka viņa vārds tiek minēts starp iespējamiem prezidenta kandidātiem. Bet Vējonis atjokoja: „Vai tad es būtu slikts kandidāts?”

Kad ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis pirms nedēļas pateica, ka koalīcijas partneris Vienotība ir izsmēlusi savu kvotu, lai pretendētu uz valsts augstāko amatpersonu krēsliem, ziņu virsrakstos tas tika minēts kontekstā ar drīzumā gaidāmajām Tiesībsarga vēlēšanām, jo tā bija Brigmaņa atbilde uz jautājumu, vai zaļie zemnieki atbalstītu Vienotības kandidātu šim amatam.

Tomēr Vienotībā apzinās, ka runa, pirmkārt, ir par tiesībām nosaukt Valsts prezidenta kandidātu. Vai ZZS šim amatam virzīs kandidātu no sava vidus, nav skaidrs – visi savas kārtis tur pie sevis. Tomēr tas, kā pēdējo pāris mēnešu laikā mainījušās ZZS līderu atbildes jautājumā par Valda Zatlera atbalstīšanu pārvēlēšanai uz otro termiņu, drīzāk rada iespaidu, ka sākotnējo atbalstu Zatleram zaļie zemnieki ir atsaukuši.

Iepriekš Brigmanis publiski un, kā neoficiāli zināms, arī konsultācijās Rīgas pilī bija paudis atzinīgus vērtējumus Zatleram, no kā varēja nolasīt, ka ZZS svarīgāk ir nepieļaut Vienotības prezidentu, nekā ievēlēt savu, un tādēļ Zatlera palikšana amatā viņiem būtu izdevīga. Zinot iekšējās lēmumu pieņemšanas īpatnības ZZS, pēkšņā uzsvaru maiņa, vairs nerunājot par Zatlera izredzēm, bet koalīcijas partneru kvotām uz augstiem amatiem, varētu nozīmēt, ka savu vārdu ir teicis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

ZZS un opozīcijā esošajam Saskaņas centram (SC) 10. Saeimā kopā ir 51 balss – nepieciešamais minimums, lai nodrošinātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, ja abi politiskie spēki par to vienotos. Par to, ka tas ir iespējams, ir bažas Vienotības līderos, jo tas visai droši arī nozīmētu Valda Dombrovska valdības drīzu galu. Pieredze rāda, ka tie politiskie spēki, uz kuru vienošanās pamata tiek ievēlēts Valsts prezidents, arī sastāda nākamo valdību.

Lai gan slēgtie Saeimas balsojumi nekad līdz galam neļauj droši spriest, kā kura frakcija nobalsojusi, ar ietekmi SC saistīti cilvēki norādījuši, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšana amatā uz trešo termiņu tika panākta ar ZZS un SC balsīm. Ja tā, tas nozīmē, ka Lembergam ar SC ir savstarpēja paļāvība – norunas par slēgtajiem balsojumiem tiks pildītas.

Vienotības nākamās valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas neseno iniciatīvu veidot Saeimā darba grupu prezidenta vēlēšanu procesa izvērtēšanai ZZS un SC uztvēra īgni, kā mēģinājumu izmantot Saeimas priekšsēdētājas statusu, lai ietekmētu prezidenta vēlēšanas premjera partijai vēlamā virzienā. No Brigmaņa izteikumiem, ka Vienotība tādējādi nav piekritusi zaļo zemnieku aicinājumam vienoties par kopīgu koalīcijas kandidātu prezidenta amatam, var arī nolasīt signālu, ka ZZS tagad ir atvērtas durvis, lai vienotos ārpus koalīcijas.

SC līderis Jānis Urbanovičs Pietiek pieļāva, ka Āboltiņa šo darba grupu, kurā iecerēts pulcināt ne tikai partiju pārstāvjus, bet arī sabiedrības autoritātes, var izmantot gan spiedienam uz Zatleru, lai viņš atlikušajā prezidentūras pusgadā nenāk ar kādām iniciatīvām, gan spiedienam uz ZZS, jo tā uzurpēs tiesības kritizēt esošo un citus iespējamos prezidenta kandidātus.

„Vienotība uzskata, ka vada šo valsti, ka Lembergs un zaļie zemnieki ir pakļauti un viņiem tikai tiek atļautas zināmas brīvības. Bet šādas iniciatīvas var radīt atklāsmes brīžus koalīcijā arī pirms rudens, kad būs jāvienojas par 2012. gada budžetu,” sarunā ar Pietiek prognozēja Urbanovičs.

Seko mums