Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis paklusām likvidējis paša 2016. gada pavasarī izveidoto Enerģētikas drošības komisiju, kura skandalozu slavu ieguva pagājušā gada novembrī, kad parādījās ziņas par tās sagatavotiem plāniem jaunām subsīdijām elektrības ražošanai, kuri publiski tika nodēvēti par likumprojektu „Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
R. Vējoņa kanceleja, sniedzot atbildes uz oficiālu informācijas pieprasījumu, norāda, ka saskaņā ar likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 7. pantu Valsts prezidentam ir pilnīga patstāvība gan šādu komisiju izveidē, gan darba satura noteikšanā.
Izmantojot šo patstāvību, R. Vējonis šā gada 6. februārī ir parakstījis „paziņojumu Nr.1” “Par Enerģētikas drošības komisijas darbības izbeigšanu”. Lakoniskajā rīkojumā ir tikai viena rindiņa bez pamatojuma izklāsta: „Paziņoju, ka no 2018.gada 7.februāra tiek izbeigta Enerģētikas drošības komisijas darbība.”
Arī Valsts prezidenta kanceleja nesniedz nekādus plašākus skaidrojumus šādam lēmumam, ar kuru tiek atlaista komisija, kura 2016. gada 29. aprīlī ar R. Vējoņa rīkojumu tika izveidota, lai „vērtētu ar enerģētisko drošību saistītos jautājumus, veiktu enerģētikas politikas un tās rezultātu analīzi, kā arī sniegtu priekšlikumus šīs politikas pilnveidošanai”.
Savas darbības laikā komisija R. Vējonim sniegusi divus ziņojumus – vienu 2016. gada novembra beigās un otru šā gada 6. februārī, tātad tieši dienā, kad Valsts prezidents uzskatījis tās turpmāku darbību par nevajadzīgu.
R. Vējoņa izveidotā komisija, kuru vadīja kādreizējais ministrs Juris Ozoliņš, skandalozu ievērību guva pagājušā gada novembra sākumā, kad medijos parādījās ziņas, ka Valsts prezidenta paspārnē topot likumprojekts „OIK
Mediju rīcībā bija nonācis Elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanas likuma projekts, un tas publiski tika saistīts tieši ar R. Vējoņa izveidoto komisiju un nodēvēts par „prezidenta iecerētu likumprojektu”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
