Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa pēc Pietiek pieteikuma sākusi jau otro administratīvo tiesvedību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa rīcību, atsakoties publiskot informāciju, par kuru Valsts noslēpuma likumā īpaši noteikts – šai informācijai aizliegts noteikt ierobežotas pieejamības statusu. „SAB vienkārši kategoriski nevēlas atklāt tās blēņas, ko viņi ceļ priekšā kā „faktus un analīzi”,” – tā šo kategorisko nevēlēšanos Pietiek skaidroja ar Nacionālās drošības padomi saistīti avoti.

Kažociņš ar jaunu atteikumu bija atbildējis uz Pietiek prasību nodot atklātībai visu to informāciju, ko SAB 2009. gadā un 2010. gada decembrī bija sniedzis valsts vadītājiem un kas likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā uzskaitīta kā tādas ziņas, ko Latvijas valsts iestādēm un amatpersonām aizliegts noslepenot un klasificēt kā valsts noslēpumu, slēpjot to no sabiedrības.

Atbilstoši likumā Par valsts noslēpumu noteiktajam Pietiek SAB pieprasīja Nacionālās drošības padomei, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai sniegto informāciju, kas attiecas uz vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli.

Tāpat Kažociņam tika pieprasīts publiskot arī visu to minētajām iestādēm un personām sniegto informāciju, kas attiecas uz demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību, ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

Kā minēts, visa šī informācija Valsts noslēpuma likumā uzskaitīta kā tāda, kuru amatpersonām nav likumīgu tiesību slēpt no sabiedrības. Taču, neraugoties uz šo likuma normu, Kažociņš to oficiālā atbildes vēstulē atteicās publiskot. No vēstules izriet, ka informācija saskaņā ar SAB viedokli neesot publiskojama tāpēc, ka ir klasificēta kā valsts noslēpums – neraugoties uz to, ka likums šādu klasificēšanu nepārprotami aizliedz.

Uzskatot, ka Kažociņš, šādi rīkojoties, tīši un apzināti pārkāpj likuma Par valsts noslēpumu 5. panta normas un tādā veidā acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, pārkāpjot šādas informācijas pieprasītāja ar likumu aizsargātās personas tiesības un intereses, portāls Pietiek vērsās ar jaunu pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, un nu tā sākusi vēl vienu administratīvo lietu.

Administratīvā tiesa pagājušā gada 13. decembrī jau ir nolēmusi ierosināt pirmo administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu SAB nodrošināt pieprasītās informācijas sniegšanu.

Šajā lietā no Kažociņa sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka SAB direktors vispār neuzskata Valsts noslēpuma likuma normas par viņam saistošām. Savos paskaidrojumos Kažociņš min, ka Valsts drošības iestāžu likums liedzot SAB izpaust jebkura veida, tajā skaitā arī neklasificētu informāciju, kas kļuvusi vai bijusi pieejama sakarā ar dienesta pienākumu veikšanu, bez īpaša iestādes vadītāja pilnvarojuma.

„Šajā gadījumā LR Satversmes aizsardzības biroja direktors ir pieņēmis lēmumu informāciju neizpaust, un šāda direktora rīcība ir likumīga un pamatota,” paskaidrojumos tiesai paziņojis Kažociņš.

Tikmēr kāda ar Nacionālās drošības padomi saistīta amatpersona Pietiek šo Kažociņa kategorisko nevēlēšanos izpaust informāciju, par kuru likumā noteikts, ka to nedrīkst noslepenot, skaidroja īsi – Kažociņš nedrīkst pieļaut tās publiskošanu, jo tā nekavējoties parādīs tās blēņas, ar kurām par valsts naudu nodarbojas SAB.

„Tur nekā nav, tikai kaut kādi „romāni”,” par SAB sniegto informāciju stāstīja minētā amatpersona: „Kaut kādi apdraudējumi. Kaut kādi žurnālisti analizēti. Kaut kādi raksti. Kaut kādas organizācijas. Romāni, kā saka. Pilnīgi abstrakts avīžu lasītāja viedoklis par to, kas var apdraudēt valsti. Tā ir ziņojumu būtība. Tur nekā vairāk nav. Tas būtu drošības dienestu uzdevums informēt valsts vadītājus – informēt par to, ko pasāk kaimiņvalstis, lai mēs varētu apsteidzoši rīkoties. Nekā tamlīdzīga nekad no viņiem nav redzēts. Tā vietā viņi raksta, ka kāds Krievijas vēstniecības darbinieks nopircis kasti šņabja vēstniecības veikalā un ar kādiem ierēdņiem izdzēris. Tāda līmeņa atskaites...”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...