Iesaki rakstu: 
Cienījamie biedri, jau kādu laiku mediji uztur diskusiju par manu, it kā neesošo un nederīgo augstāko izglītību. Iespējams, ka mediju spiediena dēļ, šo situāciju skaidrojot, esam pieļāvuši kļūdas savā komunikācijā. Tai pat laikā nevar noliegt atsevišķu mediju ieinteresētību jautājuma nemitīgā cirkulēšanā, jo acīmredzot neko \"sliktāku\" par Zatlera Reformu partiju un mani kā premjera amata kandidātu, nav izdevies atrast.
Esam vairākkārt korekti un precīzi atbildējuši medijiem, savas atbildes pamatojot ar konkrētiem, pārbaudāmiem faktiem. Tālāka komunikācija ar medijiem par šo jautājumu būtu neproduktīva un tikai palīdz vairot šaubas par ZRP pausto informāciju.
Šajā vēstulē vēlos vēlreiz izklāstīt faktus par savu izglītību un tās iegūšanas apstākļiem, lai atvieglotu Jums šī jautājuma skaidrošanu saviem kolēģiem - citiem ZRP biedriem un vēlētājiem.
Skolas gaitas sāku Rīgas 6. vidusskolā, paralēli ierastajiem mācību priekšmetiem mācoties klavierspēli, klarneti un vēlāk saksofonu. Pēc 9. klases beigšanas iestājos Rīgas Valsts 1. Ģimnāzijā. 11. klases laikā pēc stundām sāku strādāt un turpināju strādāt "uz pus slodzi" līdz 12. klases beigām. Atgādināšu, ka daudzi Rīgas Valsts 1. Ģimnāziju uzskata par savdabīgu skolu, jo jau vidusskolā eksaktajos priekšmetos un svešvalodās, tur iemāca pirmo divu bakalaura gadu mācību vielu.
Mana dzīve neiekārtojās tā, lai man būtu iespēja pilna laika studijām augstskolā. Par to nekautrējos, jo no sirds ticu, ka nav labāka veida kā apgūt teorētiskās zināšanas, kā tās tūdaļ pārbaudot praksē. Tā kā jau agri sapratu, ka savu nākotni vēlos saistīt ar uzņēmējdarbību - būt pats savas dzīves noteicējs, tad akadēmisku diplomu nekad neesmu uzskatījis kā nepieciešamību. Tāpēc arī paņēmu no mācībām biznesa augstskolā Turība labāko, ko varēju, vakara studijas apvienojot ar darba pienākumiem Latvijā un regulāriem komandējumiem.
Pēc tam tādu pašu motīvu vadīts iestājos Robert Kennedy College daļējā tālmācībā, lai iegūtu vairāk teorētisko zināšanu par biznesa vadību un attīstību. Šīm studijām 2012. gada janvārī jāvainagojas ar akadēmisko maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas aizstāvēšanas.
Vērtīgākais, ko esmu ieguvis no šīm studijām ir prasme patstāvīgi apgūt jaunas lietas, prasme atrast interesantu un izglītojošu literatūru angļu valodā un padziļinātas zināšanas un interese par valstu konkurētspēju. Šīs prasmes un zināšanas vērtēju daudz augstāk par iegūstamo diplomu, neatkarīgi no zelta burtu lieluma uz tā.
Atsevišķi specifiski jautājumi ir izraisījuši īpašu mediju rezonansi. Tie atsevišķi iztirzāti zemāk.
Kāpēc Sprūdžs melo par savu izglītību? Es nekad neesmu teicis to, kā nav. Par cilvēka rakstura nozīmīgāko un reizē grūtāk sasniedzamo kvalitāti, es uzskatu integritāti. Citiem vārdiem, nekad neesmu melojis par savu izglītību vai tās esamību. Atsevišķu mediju apzināta vai neapzināta kļūdaina sākotnējās informācijas interpretācija par to, ka esmu pabeidzis MBA iegūšanai nepieciešamo studiju kursu komplektu, bet izvēlējos turpināt studijas M.Sc. grāda iegūšanai, kas nozīmē, ka man šobrīd nav augstākās izglītības diploma, noveda pie tā, ka medijos parādījās informācija, ka man esot "Šveices MBA grāds". Lai arī faktiski, esmu apguvis nepieciešamo studiju apjomu, tādu diplomu neesmu saņēmis un arī neplānoju saņemt, tāpēc visā oficiālajā informācijā, vienmēr esmu norādījis "mācos, lai saņemtu Velsas universitātes maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā".
Kā es iestājos Robert Kennedy College bez bakalaura diploma? Ārzemju augstskolās tas ir iespējams, ja nokārtojat iestājpārbaudījumus, izturat klātienes intervijas un varat nodrošināt sekmīgu cilvēku rekomendācijas vēstules. Manā gadījumā pēc rekomendācijas vēstulēm no diviem augstākā līmeņa vadītājiem globālos uzņēmumos, kā arī klātienes intervijas, pēc saskaņošanas ar Velsas universitāti, kas izdod attiecīgo grādu, iestājpārbaudījumi tika atcelti. Arī tā ir normāla prakse, ja tiek vērtēta lieta pēc būtības, nevis papīri.
Kā iespējams, ka Robert Kennedy College Cirihē, Šveicē, izsniedz Velsas universitātes diplomus?Tā ir normāla ārzemju universitāšu prakse, ka tās akreditē privātas mācību iestādes, šajā gadījumā koledžu, pasniegt to mācību programmas un izsniegt to apstiprinātus diplomus. Velsas universitātes diplomus izsniedz vairāki desmiti privātu augstskolu visā pasaulē.
Kāpēc Robert Kennedy College nav reģistrēta Šveices augstskolu reģistrā? Godīgi sakot - nezinu. Bet arī nesaprotu, kāda tam nozīme. Un kāpēc būtu jābūt. Es iegūstu Velsas universitātes grādu, kas ir otrā lielākā universitāte apvienotajā karalistē. Koledžas akreditācijai vai reģistrācijai Šveicē nav nekādas nozīmes.
Kāpēc AIC Latvijā skeptiski izsakās par Velsas universitātes diplomiem? AIC skeptiski izturas pret jebkuru pasaules universitāšu diplomiem. Šajā kontekstā aicinu atcerēties, ka neviena Latvijas universitāte, izņemot SSE Riga, kas šādā izpratnē nav Latvijas izglītības sistēmas daļa, nav pat pirmajā tūkstotī nevienā no pasaules augstskolu reitingiem. Cik zināms, vairākiem Kembridžas un Oksfordas doktorantiem no Latvijas, savu akadēmisko sasniegumu pierādīšana, prasījusi ne mazumu pūļu.
Tai pat laikā jāatzīst, ka arī šis jautājums man nešķiet būtisks. Zināšanas ir galvā, nevis diplomā, ko viena vai otra valsts izvēlas "atzīt". Es ticu savām spējām, bet tās nepārvērtēju. Es zinu, ka Latvijā un pasaulē ir daudz cilvēku, no kuriem es varētu mācīties un mācos. Esmu pārliecināts, ka attīstās tikai tas, kurš nemitīgi turpina mācīties un ik dienu pilnveido savas jaunā apgūšanas prasmes. Vēlu mums visiem izturību, saliedētību un veiksmi cīnoties par jaunu, godīgu politiku Latvijai!
* Šo rakstu, ko publicējam bez gramatiskiem vai cita veida labojumiem, Pietiek atsūtīja kāds Zatlera reformu partijas biedrs. Partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs otrdien neatbildēja ne uz īsziņu, ne uz elektroniskā pasta vēstuli, kurās tika jautāts, vai viņš patiešām ir šī viedokļa autors.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
