Veselības ministrija nespēj nosaukt nevienu Belēviča sāktu un sekmīgi pabeigtu reformu ar labiem rezultātiem

Iesaki rakstu:

Informācijas pieprasījums

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Veselības ministrijas šādu informāciju:

1) kādas tieši ministrijas kompetencē esošas nozares un pārvaldes reformas ir sāktas līdzšinējā veselības ministra Gunta Belēviča pilnvaru laikā? Par katru no reformām miniet tās nosaukumu, būtību, sākšanas laiku.

2) kādas tieši ministrijas kompetencē esošas nozares un pārvaldes reformas ir pabeigtas līdzšinējā veselības ministra Gunta Belēviča pilnvaru laikā? Par katru no reformām miniet tās nosaukumu, būtību, sākšanas laiku.

3) kādas tieši ministrijas kompetencē esošas nozares un pārvaldes reformas ir sāktas un pabeigtas līdzšinējā veselības ministra Gunta Belēviča pilnvaru laikā? Par katru no reformām miniet tās nosaukumu, būtību, sākšanas laiku.

4) par katru no iepriekšējos jautājumos ietvertajām reformām, kas nav pabeigta, miniet iemeslus, kuru dēļ attiecīgā reforma nav pabeigta.

5) kādu pozitīvu efektu ir devusi katra no īstenotajām reformām? (Atbildei pievienojiet pētījumus vai cita veida faktoloģiskus apstiprinājumus.)

Par veselības nozares reformām

Veselības ministrija 2016.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu vēstuli ar lūgumu informēt par veselības nozares reformām un, atbildot uz Jūsu vēstuli, sniedz zemāk minēto skaidrojumu attiecībā uz šiem jautājumiem.

Veselības ministrs G.Belēvičs 2015.gadā izstrādāja sabiedrības veselības uzlabošanas ilgtermiņa programmu "Vesels! Latvijas veselības platforma 2015-2065", kuras mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par veselīgāko valsti pasaulē, sasniedzot 2065 .gadu. Plāna galvenie rīcības virzieni vērsti uz sistemātisku katra iedzīvotāja un sabiedrības kopumā veselības uzlabošanu, veicinot veselīgus uztura paradumus, fiziskās aktivitātes, atkarību mazināšanu un veselības profilaksi Latvijas iedzīvotāju vidū. Šobrīd ir izstrādāti un Valsts kancelejā iesniegti Ministru kabineta noteikumi Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, kuru īstenošanu plānots uzsākt 2016.gada otrajā pusē.

Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, uztura paradumus, ieliekot pamatus veselības profilaksei visa mūža garumā, kas ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem". Minētie Ministru kabineta noteikumi tika apstiprināti 2015.gada 14.jūlijā un stājās spēkā 2016.gada 1.janvāri. Noteikumu mērķis ir nodrošināt izglītojamiem, pacientiem, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem kvalitatīvāku un uzturvielām bagātāku uzturu, nosakot, ka ēdināšana izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās ir jānodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem. Noteikumi arī nosaka papildus kvalitātes kritērijus pārtikas produktiem, kas var tikt iekļauti ikdienas ēdienkartē. Lai nodrošinātu bērniem piemērotu pārtikas produktu pieejamību izglītības iestādē, papildus pusdienu ēdienkartei (t.sk. kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos) tika pārskatīts aizliegto pārtikas produktu saraksts un, mainot līdzšinējo pieeju, Noteikumos ir iekļauti pārtikas produkti ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, kurus drīkst izplatīt izglītības iestādes teritorijā.

Ilgtermiņa sabiedrības veselības pasākumu ietvaros ir izstrādāts ari Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos". Minētais noteikumu projekts tika konceptuāli atbalstīts Ministru kabinetā 2015.gada 25.augustā un 2015.gada 2.septembrī nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijai. Noteikumu projekts paredz, ka noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvāri un attiecīgi tiks noteikts maksimāli pieļaujamais trans-taukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā (gan Latvijā ražotie, gan no citām valstīm ievestie, gan arī tie, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos).

Lai regulētu enerģijas dzērienu apriti un ierobežotu reklamēšanu 2013.gadā tika izstrādāts un iesniegts Saeimā „Enerģijas dzērienu aprites likums". Enerģijas dzērienu likumprojektu izstrādāja 11. Saeimas deputāti, sadarbībā ar Veselības ministriju un nozares speciālistiem. Tā mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu apriti un ierobežotu reklamēšanu, paredzot aizliegt enerģijas dzērienu pārdošanu un iegādāšanos personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Likumprojekts pieņemts Saeimā 3.lasījumā 2016.gada 21.janvārī.

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/40/ES prasības un ierobežotu neinfekcijas slimību izplatību sabiedrībā saistībā ar smēķēšanas nodarīto kaitējumu, tika sagatavots jauns likumprojekts "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums", kas 2015.gada februāri kopā ar diviem saistošajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem tika nodots publiskai apspriešanai. Direktīva un līdz ar to ari nacionālie normatīvie akti paredz būtiskas tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu iepakojuma izskata izmaiņas, harmonizētu tiesisko regulējumu elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem, noteiktu sastāvdaļu un piedevu pievienošanas aizliegumu tiesību aktā regulētajiem izstrādājumiem, kā ari paredz jaunu mehānismu, kā ražotāji un importētāji informē par produktiem, kas tiek laisti tirgū, nosaka nepieciešamību kontrolēt un uzraudzīt sniegto informāciju, nosaka virkni ierobežojumus uz iepakojuma izvietojamajai informācijai, ievieš tirdzniecības ierobežojumus, nosaka nepieciešamību uzsākt tabakas izstrādājumu izsekojamības ķēdes izveidi un darbības nodrošināšanu. Likumprojekts "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums" 2015.gada 8.decembri atbalstīts Ministru kabinetā un nodots tālākai izskatīšanai Saeimai. Darbs pie minētā likumprojekta un Ministru kabineta noteikumiem turpinās, lai pārņemtu ari 2015.gadā un 2016.gadā spēkā stājušos no direktīvas izrietošos sekundāros ES tiesību aktus.

Lai ierobežotu infekciju slimību izplatību sabiedrībā, izstrādāti un 2015. gada 8.decembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 693 „Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu", kas nosaka, ka visiem skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojuma sniedzējam no 2016.gada 1.janvāra jāsniedz ziņas Veselības inspekcijai, informējot par pakalpojuma sniegšanas veidu, vietu, savu kontaktinformāciju, kā arī apliecinot darbinieku izglītības atbilstību prasībām, ja tādas ir noteiktas higiēnas jomu regulējošos normatīvajos aktos. Šie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku, un, nenodrošinot higiēnas prasības, var būt viens no iemesliem C un B hepatītu, kā ari citu infekcijas slimību izplatībai. Līdz ar paziņošanu par pakalpojuma uzsākšanu sabiedrībai būs pieejama informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, dodot iespēju izvēlēties savai veselībai drošus pakalpojumus.

Lai uzlabotu zāļu pieejamību C hepatīta un HTV pacientiem, ņemot vērā epidemioloģiskos riskus, veselības nozares budžetā papildus tika piešķirti 4,2 miljoni euro. Tas deva iespēju ar 2016. gada 1.janvāri paaugstināt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju C hepatīta ārstēšanai no 75% uz 100%. C hepatīts ir nopietns apdraudējums sabiedrības veselībai un bīstamākais no vīrushepatītiem, jo 80% gadījumu tas kļūst hronisks, ievērojami palielinot aknu cirozes un/vai aknu vēža gadījumu skaitu. Vienlaikus tika nodrošināta HIV terapijas uzsākšana agrākā slimības stadijā, kā to paredz Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Izmaiņas ievērojami uzlabos pacientu dzīves kvalitāti un mazinās apkārtējo inficēšanas risku, jo Latvija ir to Eiropas Savienības valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir augsti.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību ar 2015.gada 1.janvāri ir samazināta pacientu iemaksa par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu no 13,52 euro uz 10 euro, kā arī samazināts pacienta līdzmaksājums no 42,69 euro uz 31 euro par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām.

Lai sekmīgi nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra atteikšanos no ārpakalpojuma izmantošanas operatīvā medicīniskā transportlīdzekļu nodrošināšanai, šādi likvidējot privāta pakalpojuma sniedzēja monopolstāvokli un ilgtermiņā ietaupot valsts budžeta līdzekļus, 2015.gada 16.februāri Veselības ministrijā tika apstiprināts rīcības plāns Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un to vadītāju nodrošināšanai no 2015.gada 29.aprīļa. Atteikšanās no ārpakalpojuma tika nodrošināta, turpinot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem pilnā apjomā un atbilstošā kvalitātē.

Lai nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem iespēju saņemt sociālās garantijas un motivētu darbiniekus strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, 2015.gada 21.jūlijā tika apstiprināts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums un 2015.gada 22.decembrī Ministru kabinetā pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi Nr. 803 „ Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas", kas stājās spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Lai pretendētu uz izdienas pensiju, darbiniekiem jābūt sasniegušiem 55 gadu vecumu un ne mazāk kā 20 gadi jābūt nostrādātiem neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, no kuriem pēdējie 5 gadiem jābūt nostrādātiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu vienmērīgu nodrošinājumu visā valsts teritorijā, Veselības ministrijas 2015.gada 2.apriļa rīkojumā Nr.51 noteikts, ka prioritārā kārtībā augstskolas uzņem rezidentūras (ārstu pēcdiploma studijas specialitātes iegūšanai) pretendentus, kuri ir noslēguši vienošanos ar pašvaldību un/vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē pēc rezidentūras programmas beigšanas. Attiecīgi 2015.-2016. studiju gadā Rezidentūras programmās ar „reģionālo vienošanos" uzņemti 34 rezidenti (dati uz 21.09.2015.). Šī norma šobrīd ir iestrādāta 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.685 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas, noteikumi" grozījumu projektā, kuru tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ar mērķi veicināt lētāku medikamentu pieejamību un paplašināt valsts kompensējamo zāļu klāstu, 2015.gada 26.maijā veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", tika samazināts pacientu līdzmaksājumu apmērs no 50% uz 25% tādu diagnožu pacientiem kā Krona slimība (reģionāls enterīts), čūlainais (ulcerozs) kolīts un zvīņēde (psoriāze), kas ir smagas autoimūnās saslimšanas, kuru ārstēšana ar jauniem efektīviem bioloģiskiem preparātiem to augsto cenu dēļ bija apgrūtināta. Savukārt, akūtu infekciju saslimšanu gadījumos bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek nodrošināta 100% medikamentu (galvenokārt antibiotiku) kompensācija. Pirms tam tā tika nodrošināta bērniem tikai līdz 3 gadu vecumam.

Lai samazinātu pacientu tiešmaksājumus par zālēm, 2015.gada 25.augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos .№.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem", kas paredz veicināt zāļu fasēšanu aptiekās no lielākiem iepakojumiem uz mazākiem, tādējādi samazinot pacientu izdevumus zāļu iegādei, ja pacientam ārstēšanas kursam nepieciešams mazāks medikamentu daudzums. Bet, lai veicinātu lētāku zāļu ienākšanu tirgū, Ministru kabinets 2015.gada 22.decembrī pieņēma grozījumus 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.873 "Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis", kas paredz, ka Zāļu valsts aģentūra sniedz atlaidi 90% apmērā no reģistrācijas maksas nacionālajā reģistrācijas procedūrā pēc būtības līdzīgām zālēm - ģenētiskām zālēm vai līdzīgām bioloģiskas izcelsmes zālēm. Šie medikamenti veidos ievērojamu konkurenci un samazinās cenas tiem medikamentiem, kuru patenta darbības termiņš ir beidzies.

Lai nodrošinātu sekmīgu P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas funkcionēšanu un AI korpusa būvniecību, atbilstoši 2013.gada 15.oktobra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.54 37.paragrāfa 5.punktam, Veselības, ministrijai tika uzdots rast risinājumu jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem. Veselības ministrijai 2015.gadā izdevās panākt papildus finansējuma piesaistīšanu veselības nozares budžetā projekta pabeigšanas nodrošināšanai 16 miljonu euro apmērā 2017.gadā. Šis projekts ar Eiropas Komisijas 2015.gada 30.septembra lēmumu tika apstiprināts kā "lielais projekts", tādejādi ļaujot pagarināt projekta īstenošanu līdz 2017.gadam.

Lai netiktu apdraudēta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, kā prioritāte tika izvirzīta ari slimnīcu valsts galvoto aizdevumu savlaicīgas atmaksas nodrošināšana. 2015.gada 27.augustā Ministru kabinets ir atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu likumos „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un „Par valsts budžetu 2016.gadam" Veselības ministrijai 2016.-2018.gadam ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Pateicoties valsts galvoto aizdevumu atmaksas nodrošināšanai no valsts budžeta, slimnīcām valsts galvoto aizdevumu atmaksai nebūs jānovirza līdzekļi no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai paredzētā finansējuma, tādējādi nepasliktinot veselības aprūpes sniegšanu pacientiem.

Seko mums