Veselības ministrijas atbilde ģimenes ārstam atklāj precīzās e-veselībai iztērētās summas
PIETIEK21.12.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Sniedzot formālu atbildi uz Pietiek jau publicēto ģimenes ārsta Andra Baumaņa iesniegumu, Veselības ministrija cita starpā ir sniegusi precīzu atskaiti – cik tieši valsts un Eiropas fondu naudas un kam tieši līdz šim ir iztērēts bēdīgi slavenajam e-veselības projektam. Šodien Pietiek pilnībā publicē šo ministrijas dokumentu.
Par pārbaudes veikšanu
Veselības ministrija sniedz atbildi uz Jūsu 2016. gada 28. novembra iesniegumu par pārbaudes veikšanu.
Informējam, ka Nacionālais veselības dienests īstenojis šādus e-veselības projektus Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros:
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/003 „Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmais posms” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 8.jūlija līdz 2014.gada 7.decembrim, attiecināmais finansējums 435 036,80 EUR (ERAF), 5082 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/015 „Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1.posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2009.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 29.decembrim, attiecināmais finansējums 2 704 450.34 EUR (ERAF), 76 109 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019 „Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1.posms” - sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 11.jūnija līdz 2014.gada 10.decembrim, attiecināmais finansējums 3 492 178.70 EUR;
Nr.3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008 „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2013.gada 29.aprīļa līdz 2015.gada 28.novembrim, attiecināmais finansējums 3 512 584.17 EUR.
1., 2. un 3. punktā minētie projekti īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumiem Nr.576 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.576), 4.punktā minētais projekts – saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumiem Nr.766 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases otro, trešo, ceturto un piekto kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.766).
Informējam, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.576 59.punktā un MK noteikumu Nr. 766 68.punktā paredzētajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde ir uzsākusi e-veselības projektu rezultātu funkcionalitātes un to atbilstības projekta iesniegumiem novērtēšanu. Minētās pārbaudes ietvaros tiks izvērtēts, vai funkcionalitātes, kas izstrādātas e-veselības projektos, atbilst projektu iesniegumos plānotajam. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pārbaude projekta īstenošanas vietā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāveic ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim. Informējam arī, ka Veselības ministrija ir ierosinājusi dienesta pārbaudi par e-veselības projektu vadību, ņemot vērā, ka e-veselības funkcionalitātes netika ieviestas iepriekš plānotajos termiņos.
Informējam, ka ar e-veselības projektiem saistīto dokumentu iesniegšana tiesībsargājošajām iestādēm tiks nodrošināta pēc pieprasījuma saņemšanas no minētajām iestādēm.
Attiecībā uz jautājumu par līdzekļiem, kas izmaksāti ģimenes ārstu praksēm datortehnikas un IT jomas atbalstam, paskaidrojam, ka finansējums ģimenes ārstu praksēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiek izmaksāts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā. Datortehnika un citi IT risinājumi, tāpat kā pārējās prakses darbības nodrošināšanai nepieciešamās lietas un pakalpojumi, ģimenes ārsta praksei jāfinansē no pacienta iemaksām un no Nacionālā veselības dienesta veiktās samaksas par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.oktobrī, nodrošināts caurskatāms kapitācijas naudas aprēķins. Ģimenes ārsta praksei ar vidēju reģistrēto pacientu skaitu (1579) kapitācijas naudā ierēķinātās izmaksas datortehnikai un tās apkalpošanai ir 229.38 euro mēnesī. Detalizēts aprēķins iekļauts Ministru kabineta 2016.gada 2016.gada 27.septembra noteikumu Nr.642 „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”” anotācijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://likumi.lv/ta/id/285043-grozijumi-ministru-kabineta-2013-gada-17-decembra-noteikumos-nr-1529-veselibas-aprupes-organizesanas-un-finansesanas-kartiba-.
Papildu informējam, ka 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda 3.1.5.1.1.apakšaktivitātes „Ģimenes ārstu tīkla attīstība” ietvaros tika paredzēts finansējums 5 947 437 euro apmērā ģimenes ārstu prakšu renovācijai un rekonstrukcijai, pieejamības nodrošināšanai, medicīnas ierīču, mēbeļu un IT aprīkojuma iegādei. Kaut arī tika realizētās četras projektu iesniegumu atlases kārtas (06.10.2010 - 04.11.2010; 16.11.2011 - 14.01.2012; 18.10.2012 - 16.11.2012 un 23.04.2014 - 22.05.2014), tomēr viss pieejamais finansējums netika piesaistīts ģimenes ārstu projektu attīstībai un rezultātā tika sniegts atbalsts 486 ģimenes ārstu praksēm, īstenojot 279 projektus par kopējo finansējumu 3 783 605 euro. Projektu ietvaros cita starpā bija iespēja iegādāties gan stacionāros, gan portatīvos datorus, gan planšetdatorus, gan printerus.
Valsts sekretārs K.Ketners
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
