Veselības ministrijas atbilde ģimenes ārstam atklāj precīzās e-veselībai iztērētās summas
PIETIEK21.12.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Sniedzot formālu atbildi uz Pietiek jau publicēto ģimenes ārsta Andra Baumaņa iesniegumu, Veselības ministrija cita starpā ir sniegusi precīzu atskaiti – cik tieši valsts un Eiropas fondu naudas un kam tieši līdz šim ir iztērēts bēdīgi slavenajam e-veselības projektam. Šodien Pietiek pilnībā publicē šo ministrijas dokumentu.
Par pārbaudes veikšanu
Veselības ministrija sniedz atbildi uz Jūsu 2016. gada 28. novembra iesniegumu par pārbaudes veikšanu.
Informējam, ka Nacionālais veselības dienests īstenojis šādus e-veselības projektus Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros:
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/003 „Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmais posms” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 8.jūlija līdz 2014.gada 7.decembrim, attiecināmais finansējums 435 036,80 EUR (ERAF), 5082 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/015 „Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1.posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2009.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 29.decembrim, attiecināmais finansējums 2 704 450.34 EUR (ERAF), 76 109 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019 „Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1.posms” - sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 11.jūnija līdz 2014.gada 10.decembrim, attiecināmais finansējums 3 492 178.70 EUR;
Nr.3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008 „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2013.gada 29.aprīļa līdz 2015.gada 28.novembrim, attiecināmais finansējums 3 512 584.17 EUR.
1., 2. un 3. punktā minētie projekti īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumiem Nr.576 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.576), 4.punktā minētais projekts – saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumiem Nr.766 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases otro, trešo, ceturto un piekto kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.766).
Informējam, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.576 59.punktā un MK noteikumu Nr. 766 68.punktā paredzētajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde ir uzsākusi e-veselības projektu rezultātu funkcionalitātes un to atbilstības projekta iesniegumiem novērtēšanu. Minētās pārbaudes ietvaros tiks izvērtēts, vai funkcionalitātes, kas izstrādātas e-veselības projektos, atbilst projektu iesniegumos plānotajam. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pārbaude projekta īstenošanas vietā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāveic ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim. Informējam arī, ka Veselības ministrija ir ierosinājusi dienesta pārbaudi par e-veselības projektu vadību, ņemot vērā, ka e-veselības funkcionalitātes netika ieviestas iepriekš plānotajos termiņos.
Informējam, ka ar e-veselības projektiem saistīto dokumentu iesniegšana tiesībsargājošajām iestādēm tiks nodrošināta pēc pieprasījuma saņemšanas no minētajām iestādēm.
Attiecībā uz jautājumu par līdzekļiem, kas izmaksāti ģimenes ārstu praksēm datortehnikas un IT jomas atbalstam, paskaidrojam, ka finansējums ģimenes ārstu praksēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiek izmaksāts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā. Datortehnika un citi IT risinājumi, tāpat kā pārējās prakses darbības nodrošināšanai nepieciešamās lietas un pakalpojumi, ģimenes ārsta praksei jāfinansē no pacienta iemaksām un no Nacionālā veselības dienesta veiktās samaksas par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.oktobrī, nodrošināts caurskatāms kapitācijas naudas aprēķins. Ģimenes ārsta praksei ar vidēju reģistrēto pacientu skaitu (1579) kapitācijas naudā ierēķinātās izmaksas datortehnikai un tās apkalpošanai ir 229.38 euro mēnesī. Detalizēts aprēķins iekļauts Ministru kabineta 2016.gada 2016.gada 27.septembra noteikumu Nr.642 „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”” anotācijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://likumi.lv/ta/id/285043-grozijumi-ministru-kabineta-2013-gada-17-decembra-noteikumos-nr-1529-veselibas-aprupes-organizesanas-un-finansesanas-kartiba-.
Papildu informējam, ka 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda 3.1.5.1.1.apakšaktivitātes „Ģimenes ārstu tīkla attīstība” ietvaros tika paredzēts finansējums 5 947 437 euro apmērā ģimenes ārstu prakšu renovācijai un rekonstrukcijai, pieejamības nodrošināšanai, medicīnas ierīču, mēbeļu un IT aprīkojuma iegādei. Kaut arī tika realizētās četras projektu iesniegumu atlases kārtas (06.10.2010 - 04.11.2010; 16.11.2011 - 14.01.2012; 18.10.2012 - 16.11.2012 un 23.04.2014 - 22.05.2014), tomēr viss pieejamais finansējums netika piesaistīts ģimenes ārstu projektu attīstībai un rezultātā tika sniegts atbalsts 486 ģimenes ārstu praksēm, īstenojot 279 projektus par kopējo finansējumu 3 783 605 euro. Projektu ietvaros cita starpā bija iespēja iegādāties gan stacionāros, gan portatīvos datorus, gan planšetdatorus, gan printerus.
Valsts sekretārs K.Ketners
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
