Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības efektivitātes novērtēšanas sistēma”, ko pēdējā laikā neviennozīmīgu publicitāti guvusī auditorkompānija Deloitte Latvia bija apņēmusies VID izstrādāt par 132 tūkstošiem eiro, marta beigās ar nokavēšanos beidzot ir iesniegta. Taču VID vadība ar Ilzi Cīruli (attēlā) priekšgalā jau vairākas dienas nespēj atbildēt – kad un kā sabiedrība varēs iepazīties ar šo dārgi izmaksājušo „produktu”.

Iepirkums VID darbības efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrādei bija izsludināts jau pagājušā gada vasarā, kad par uzvarētāju tika atzīta SIA Deloitte Latvija, kas, kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, patiesībā gandrīz pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem.

Auditorkompānijas lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokūristam Robertam Stuģim pieder nepilni 15% kapitāldaļu – gandrīz tikpat arī trešajai lielajai līdzīpašniecei Kristīnei Jarvei.

VID vadība pagaidām ir nerunīga par to, kas iegūts par 132 tūkstošiem eiro, atklājot vienīgi to, ka viss solītais laikā nav izpildīts, - daļai no iepirkuma ietvaros izstrādājamās sistēmas iesniegšanas termiņš ticis pagarināts līdz šā gada marta beigām, un šis pagarinātais termiņš nav pārkāpts.

Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju Deloitte Latvija bija apņēmusies par 132 000 eiro sniegt VID šādus pakalpojumus:

1.Izvērtēt VID darbības stratēģijā noteikto un VID uzdevumiem un procesiem noteikto mērķu definēšanas principus, mērķu hierarhiju un to savstarpējo sasaisti, sniegt ieteikumus mērķu sistēmas pilnveidošanai.

2.Izvērtēt VID rezultatīvo rādītāju sistēmas atbilstību VID mērķiem, esošo rezultatīvo rādītāju hierarhiju un to savstarpējo sasaisti starp dažādiem rezultatīvo rādītāju hierarhijas līmeņiem.

3.Sniegt prezentāciju un īstenot mācības par rezultatīvo rādītāju sistēmas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzdevumiem un procesiem izvirzīto mērķu sasniegšanas efektivitātes un lietderības novērtēšanas metodēm:

3.1. Prezentācija VID vadībai, iekļaujot šādus galvenos tematus:

3.1.1. Mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas loma iestādes vadībā;

3.1.2. Ieguvumi, ko sniedz mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana;

3.1.3. Mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas veidošanas principi un sistēmas uzbūve;

3.1.4. Veiksmīgas mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanas priekšnoteikumi;

3.1.5. Visbiežāk pieļautās kļūdas mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izstrādē;

3.1.6. Praktiski piemēri mērķu un rezultatīvo rādītāju izstrādē un analīzē;

3.1.7. Uzdevumu un procesu īstenošanas efektivitātes un lietderības izvērtējuma priekšnoteikumi un nosacījumi;

3.1.8. Izlietoto resursu lietderības izvērtēšanas iespējas.

3.2. Praktiskas mācības vismaz 20 (divdesmit) VID darbiniekiem par rezultatīvo rādītāju sistēmas izstrādes un ieviešanas procesu, iekļaujot šādus galvenos tematus:

3.2.1. VID mērķu un rezultatīvo rādītāju reģistra uzbūves un funkcionēšanas pamatprincipi;

3.2.2. Veiksmīgas mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanas priekšnoteikumi;

3.2.3. Visbiežāk pieļautās kļūdas mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izstrādē;

3.2.4. Praktiski piemēri mērķu un rezultatīvo rādītāju izstrādē (t.sk., ietverot citu muitas un nodokļu administrāciju pieredzi un piemērus) un analīzē.

4. Izstrādāt VID rezultatīvo rādītāju sistēmu, nodrošinot rādītāju kaskādi un savstarpējo saikni visos VID hierarhijas līmeņos (t.sk., sasaistē arī ar citiem valstī noteiktajiem attīstības plānošanas dokumentiem) un aptverot visas VID patstāvīgās struktūrvienības saskaņā ar tām noteiktajiem uzdevumiem un procesiem:

4.1. Atbilstoši katram VID noteiktajam uzdevumam definēt rezultatīvos rādītājus, kas aptver funkcionālās efektivitātes un kvalitātes aspektus;

4.2. Nodrošināt rezultatīvo rādītāju atbilstību VID definētajiem visu hierarhijas līmeņu mērķiem;

4.3. Nodrošināt rezultatīvo rādītāju līmeņu mijiedarbību un pakārtotību atbilstoši

hierarhiskajiem līmeņiem;

4.4.Izstrādāt priekšlikumus rezultatīvo rādītāju mērījumu veikšanai nepieciešamo datu uzkrāšanas un uzraudzības procesam;

4.5.Izstrādāt priekšlikumus rezultatīvo rādītāju aktualizēšanas un mērīšanas regularitātei;

4.6.Izstrādāt rezultatīvo rādītāju reģistru, kas satur vismaz šādas sadaļas:

4.6.1. Rādītāja kods - atbilstoši hierarhijai;

4.6.2. Rādītāja nosaukums;

4.6.3. Atbilstošā mērķa kods - atbilstoši hierarhijai;

4.6.4. Atbilstošā mērķa nosaukums;

4.6.5. Rādītāja analizētā dimensija - produkts, funkcionālā efektivitāte, ekonomiskā efektivitāte, kvalitātes rādītājs utt.;

4.6.6. Rādītāja aprēķina formula un / vai metode;

4.6.7. Rādītāja mērvienības;

4.6.8. Rādītāja noteikšanai lietotās informācijas avoti;

4.6.9. Rādītāja analīzes biežums;

4.6.10. Rekomendētais rādītāja uzlabošanas vai pietiekamības konstatācijas princips - pieaugošā vai dilstošā dinamika, mērķa līmeņa sasniegums utt.

5. Izstrādāt metodoloģiju VID uzdevumu un procesu efektivitātes un lietderības izvērtēšanai, kas iekļauj šādus galvenos aspektus:

5.1. uzdevumu un procesu lietderības izvērtēšanas kritēriji;

5.2. uzdevumu un procesu efektivitātes izvērtēšanas metodes;

5.3. uzdevumu un procesu izpildei nepieciešamo resursu noteikšana;

5.4. uzdevumu un procesu optimizācijas iespēju identificēšana;

5.5. uzdevumu un procesu efektivitātes rādītāju un to vērtību noteikšana.

6. Veikt Pasūtītāja izvēlētas vienas vai vairāku VID struktūrvienību, VID struktūrvienībām noteikto uzdevumu un procesu efektivitātes un lietderības izvērtējumu un sniegt priekšlikumus procesu optimizācijai un optimālam nepieciešamo resursu nodrošinājumam.

7. Sniegt prezentāciju un īstenot mācības par VID uzdevumu un to ietvaros veicamos procesu efektivitātes un lietderības izvērtēšanas metodoloģijas un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanu un uzturēšanu:

7.1. Prezentācija VID darbiniekiem, iekļaujot šādus galvenos tematus:

7.1.1. Rezultatīvo rādītāju sistēmas loma stratēģijas virzības noteikšanai un iestādes attīstības veicināšanai;

7. 1.2.Rezultatīvo rādītāju pielietošana lēmumu pieņemšanā;

7.1.3.Individuālā līmeņa rezultatīvo rādītāju noteikšana, kas atbalsta un veicina stratēģiskā līmeņa mērķu un to rādītāju sasniegšanu;

7.1.4. Rezultatīvo rādītāju sistēmas un mērķu hierarhijas pārskatīšana/aktualizēšana;

7.1.5. Uzdevumu un to ietvaros veicamo procesu efektivitātes un lietderības izvērtēšanas metodoloģijas ieviešana, uzturēšana un uzraudzība.

7.2. Praktiskas mācības vismaz 20 (divdesmit) VID darbiniekiem, iekļaujot šādus galvenos tematus:

7.2.1. Rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanas, uzturēšanas un uzraudzības process;

7.2.2. Uzdevumu un to ietvaros īstenojamo procesu efektivitātes un lietderības izvērtēšanas metodoloģijas ieviešana, uzturēšana un uzraudzība.

8. Sniegt priekšlikumus VID iekšējās dokumentācijas pilnveidošanai, kas saistīta ar VID rezultatīvo rādītāju sistēmas izstrādi un uzturēšanu, kā arī VID uzdevumu un procesu efektivitātes un lietderības izvērtēšanas metodoloģijas ieviešanu, uzturēšanu un uzraudzību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...