Vienam uzņēmumam pusmiljona nodokļu parāds, bet īpašnieki pie valsts iepirkuma tiek ar citu uzņēmumu
PIETIEK13.07.2017.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Ko darīt, ja nodokļus maksāt negribas, bet tikt pie valsts iepirkuma gan gribas? Atbildi dod gadījums ar Jaunsardzes iepirkuma procedūru par zābaku piegādi, - tajā uzvarējis uzņēmums, kura īpašniekiem piederošs cits uzņēmums ir nodokļu parādnieks. Taču formāli likums ir ievērots, un jaunsardze norāda – likums tai neprasot izvērtēt uzņēmuma īpašniekiem piederošu citu firmu nodokļu saistības.
Kā rāda Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra šā gada 5. jūnija ziņojums iepirkumam „Jaunsargu lauka formas tērpa zābaku iegāde saskaņā ar tehnisko specifikāciju”, pēc četru pretendentu „atsijāšanas” iepirkumā uzvarējušas SIA Multiteks un SIA Vide un Būve.
Šiem diviem uzņēmumiem piešķirtas vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības uz maksimālo vispārīgās vienošanās darbības termiņu – diviem gadiem - bez summas ierobežojuma. Savukārt pirmā preces piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA Multiteks, jo „pretendents ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā viena zābaku pāra cenu, kas ir 67.00 EUR bez PVN”.
Iepirkuma uzvarētāja – SIA Multiteks ir atbildusi visiem nolikuma parametriem, tostarp tai nav arī bijuši nodokļu parādi valstij. Kā rāda Lursoft dati, uzņēmums pieder četriem īpašniekiem: tie ir Aivis Jānis Danga (74,44%), Ivo Gedroics (2,10%), Ieva Grāvīte (8,67%) un Valdis Vēveris (14,77%).
Taču ir vēl viens uzņēmums, kurā sastopami arī tie paši vārdi un uzvārdi, - tas ir uzņēmums Lord’s & Co, kurā Danga un Jānis Grāvītis ir padomes locekļi, bet lielākais akcionārs, kā rāda Lursoft dati, ar 78,19% ir tas pats Vēveris. Turklāt šis uzņēmums atšķirībā no Multiteks ir ievērojams nodokļu parādnieks: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, jūnija sākumā uzņēmuma nodokļu parāds ir bijis 507 tūkstoši eiro un mēneša laikā pieaudzis līdz 540 tūkstošiem eiro.
“Līdz ar to sanāk, ka Lord’s paliek valstij parādā un varbūt pat gatavojas bankrota procedūrai, bet īpašnieki caur citu kompāniju startē valsts iepirkumos un no tās pašas valsts pumpē ārā naudu! Sanāk tā, ka īpašnieki rafinēti dzīvo uz valsts rēķina un pat nevīžo nomaksāt nodokļus. Jautājums, kur skatās jaunsardzes un Latvijas armijas vadība?” raksta Pietiek lasītājs, kas informēja par šo iepirkumu.
“Vai nav beidzot jāveic grozījumi likumos, lai novērstu šādas situācijas, ka uz nodokļu maksātāju rēķina uzdzīvo negodprātīgi uzņēmēji, kuri pat nevīžo nodokļus maksāt!” sašutis raksta lasītājs, kurš ir neizpratnē, kādēļ AS Lord’s&Co nav, piemēram, atņemts PVN maksātāja statuss.
Taču Jaunsardze nekādus pārkāpumus iepirkumā nesaskata. “Iepirkuma laikā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību vienmēr tiek pārbaudīts (oficiālajā VID datu bāzē), vai komersantam nav nodokļu parādi vairāk nekā 150 eiro. Tāpat arī visi pretendenti tiek pārbaudīti, vai uz tiem neattiecas kāds no Publisko iepirkumu likumā minētajiem izslēgšanas noteikumiem (42.pants). Gadījums, kad kādai personai pieder vairāki uzņēmumi, nav starp Publisko iepirkumu likuma 42. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem. Līdz ar to papildus ierobežojumi un pārbaudes netiek attiecinātas uz pretendenta īpašnieku,” skaidro Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
Iepirkumu uzraudzības birojā par šo iepirkumu ir iesniegta sūdzība, tādēļ tas pagaidām apturēts, un Aizsardzības ministrija skaidro pretendentu atlases kritērijus. “Viens pretendents, kas piedalījās iepirkuma konkursā, bet tika atzīts par neatbilstošu, iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Pēc IUB pieprasījuma Jaunsardzes un informācijas centrs sniedza paskaidrojumu par pretendenta izslēgšanas iemesliem. Pašreiz Jaunsardzes un informācijas centrs gaida atbildi no IUB,” informē ministrijas pārstāve.
Savukārt Vēvera komentārs par aprakstīto situāciju ir šāds: „AS Lord's & Co patiešām ir izveidojies nodokļu parāds, taču ar VID ir noslēgta vienošanās par šī parāda apmaksu pēc saskaņota grafika - tas nozīmē, ka būtībā arī Lord's & Co var kvalificēties iepirkumu procedūrām.
Vienlaikus gribētu arī piebilst, ka vēl 2015.gadā Lord's & Co samaksāto nodokļu summa (rēķinot uz vienu darbinieku) starp Latvijas tekstilnozares uzņēmumiem ievērojami pārsniedza lielākās daļas nozares pārējo uzņēmumu samaksāto nodokļu summu. Lieki piebilst, ka tas nav devis absolūti nekādas priekšrocības dalībai iepirkumos, nerunājot nemaz par iespējām iegūt līgumus ar valsts vai pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kuru vienīgais piegādātāja izvēles kritērijs ir nevis pieminētā nodokļos samaksātā summa un pat ne piedāvājuma atbilstība pašu izvirzītajām prasībām, bet gan zemākā cena.
Tieši otrādi, ņemot vērā mūsu pārstāvētās nozares pēdējos gados novērojamo pieprasījuma sarukumu Latvijā un no tā loģiski izrietošo konkurences cīņas pastiprināšanos, nav īpaši jārēķina, kurš šādos apstākļos vairāk zaudē un kurš vinnē. Lord's & Co nav starp otrajiem - par to liecina gan nodokļu parāds, gan peļņas/zaudējumu aprēķins. Labprāt turpinātu arī par absurdajiem valsts iepirkumu nosacījumiem un no tiem izrietošajiem tikpat absurdajiem lēmumiem, taču - cik var noprast, tā jau nav "karstā ziņa" Jūsu portālam.
Par iepirkumu, kurā esam spējuši piedāvāt prasībām atbilstošus apavus par zemāko cenu, - ņemot vērā to, ka visu 22 gadu darbības laikā tas varētu būt mūsu pirmais līgums ar AM (uz visiem mūsu iepriekš iesniegtajiem konkursu piedāvājumiem attiecas iepriekšējā rindkopā pieminētais), visticamāk esam aizskāruši kāda vai kādu intereses tik ļoti, ka nu nekādi vairs nav iespējams atturēties no "sašutuša lasītāja" anonīmiem iesniegumiem.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
