Iesaki rakstu: 
Mīnus 209 tūkstoši eiro rezerves fondā, parādi pieauguši līdz 218 tūkstošiem eiro, izdevumi par gandrīz 109 tūkstošiem eiro lielāki nekā ieņēmumi, - kā rāda partijas Vienotība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iesniegtais pagājušā gada finanšu pārskats, kādreizējā „varas partija numur viens” tagad slīkst mīnusos un parādos.
Kā rāda partijas jaunā vadītāja Arvila Ašeradena parakstītais finanšu pārskats, Saeimas vēlēšanu gadu Vienotība ir sākusi diezgan dramatiskā saimnieciskajā stāvoklī.
Partijas rezerves fonds, kurā jau iepriekš naudas vietā bija 100 tūkstošus eiro liels „caurums”, pagājušā gada beigās ir sasniedzis jaunu mīnusu rekordu – mīnus 209 323 eiro.
Savukārt strauji pieaudzis ir Vienotības īstermiņa kreditoru prasību apjoms: pirms gada partijas īstermiņa parādi bija 114 493 eiro, bet nu tas ir gandrīz dubultojies – līdz 218 708 eiro.
Pagājušajā gadā partija gan ir spējusi piesaistīt vairāk finanšu līdzekļu. Biedru nauda un iestāšanās nauda gan ir sarukusi no 126 733 līdz 116 078, toties Vienotība ir pārliecinājusi savus atbalstītājus par daudz apjomīgākas ziedošanas nepieciešamību.
Ja gadu iepriekš dāvinājumos un ziedojumos bija saņemti 179 924 eiro, tad pērn – jau 429 396 eiro. Pateicoties tam, partijas kopējie ieņēmumi pieauguši no 419 509 eiro līdz 556 274 eiro.
Taču ar naudas tērēšanu Vienotībai ir veicies vēl krietni apjomīgāk, - kopējie partijas izdevumi no 439 265 eiro 2016. gadā ir palielinājušies līdz 665 198 eiro pērn, un tādējādi Vienotība gadu beigusi ar 108 924 eiro zaudējumiem.
Visiespaidīgāko summu partija pērn iztērējusi par reklāmas pakalpojumiem (280 200 eiro), krietni mazāk izlietots algām un „citiem maksājumiem fiziskām personām” (162 465 eiro) un „citiem pakalpojumiem” (77 880 eiro).
Partijas darbības pārskatā par dramatisko finanšu stāvokli un tā iespējamu risināšanu gan nav minēts ne vārda. Tā vietā norādīts uz partijas vērtībām un to, ka Vienotība ir viens no vadošajiem politiskajiem spēkiem Latvijā.
Tikmēr partijas finansiālo stāvokli vēl dramatiskāku padara fakts, ka pirmdien administratīvā rajona tiesa noraidīja Vienotības pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, saskaņā ar kuru partijai par krāpšanos ar vēlēšanu izdevumu uzrādīšanu ir atteikts valsts finansējums.
Partijai ir uzlikts 4000 eiro naudas sods, un tāpat tai valsts budžetā jāpārskaita 41 779 eiro – par šādu summu Vienotība bija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus. Tiesa, šo tiesas spriedumu partija vēl var mēģināt pārsūdzēt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.