Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad, parlamentam lemjot par pretrunīgi vērtēto 25 miljonu latu ieguldīšanu valstij piederošās Hipotēku bankas pamatkapitālā, finanšu ministrs Andris Vilks (V) kuluāros bija pieļāvis aiziešanu no ministra amata, valdošās partijas Vienotība spice šaurā lokā apspriedusi Vilka tālākās politiskās karjeras scenārijus. Kā viena no iespējām partijas spicē diskutēta finanšu ministra startēšana nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kļūstot par Rīgas mēra amata kandidātu.
Faktu, ka Vilka kandidatūra apspriesta saistībā ar Rīgas domes vēlēšanām un par viņu diskutēts kā par potenciālo Rīgas mēra amata kandidātu, Pietiek apstiprināja Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars. Tiesa, viņš noliedza, ka Vilka startēšana pašvaldību vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidātam ir reāla. No Kampara teiktā izrietēja, ka Vienotība pašlaik apspriežot citu Rīgas mēra amata kandidātu. Uz Pietiek aicinājumu atklāt šo kandidātu Kampars neatsaucās.
Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, par Vilka kandidēšanu Rīgas mēra amatam Vienotības spicē spriests, jo tādējādi Vilks jau šī gada nogalē, pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas varētu paziņot par iecerēto atkāpšanos no finanšu ministra amata, savukārt Vienotība Rīgas domes vēlēšanās iegūtu finanšu lietās spēcīgu mēra amata kandidātu un Rīgas domes vēlēšanu kampaņā varētu vilkt paralēles starp Vilku un partijas vadītāju, premjeru Valdi Dombrovski.
Noprotams, ka šāds scenārijs Vienotībai ļautu Rīgas domes vēlēšanu kampaņu būvēt uz solījumiem sakārtot pilsētas saimniecību un pašvaldības finanšu lietas. Vilka kandidatūra tikusi apspriesta arī tāpēc, ka viņa publiskais tēls esot līdzīgs Dombrovskim.
Pietiek jau rakstīja, ka vasaras sākumā finanšu ministrs Vilks brīdināja savus partijas biedrus par vēlmi drīzumā pamest darbu valdībā, līdz tam pabeidzot darbu pie nākamā gada valsts budžeta paketes izstrādes un pieņemšanas. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vilks savu vēlmi aiziet no ministra amata pamatojis ar nogurumu, tāpat arī ar norādi, ka vēlējies strādāt ciešākā sazobē ar premjeru Dombrovski, no kura gandrīz divu amatā nostrādāto gadu laikā „neesot sagaidījis „paldies””.
Oficiāli Vilks informāciju par vēlmi pamest ministra amatu gan ir noliedzis.
Vilks partijā Vienotība iekļāvās pirms 10.Saeimas vēlēšanām kā bijušās laikraksta Diena galvenās redaktores dibinātās Meierovica biedrības virzīts pārstāvis.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
