Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītās nedēļas beigās notikušajās pašvaldību vēlēšanās partijas Vienotība vēlētāji no kandidātu saraksta ir čakli svītrojuši par partijas „jauno laiku šofera dēlu” saukāto Andri Ārgali, kurš bija spējis ar vidējo izglītību kļūt par sava partijas biedra Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu.

Kā rāda vēlēšanu rezultāti Rīgā, partijai Vienotība pārkļūt 5% robežai ir ļāvis kopumā 15 653 vēlētāju atbalsts. Taču arī Vienotības vēlētāji ir skaidri norādījuši, kuri partijas kandidāti viņiem ir bijuši īpaši nepieņemami – izsvītroto pirmajā trijniekā līdz ar līdzšinējiem domniekiem Olafu Pulku un Baibu Brigmani ir arī Pietiek aprakstītais Andris Ārgalis, kurš saņēmis kopumā 1413 svītrojumus.

Ārgalis plašāku atpazīstamību ieguva pēc tam, kad atklājās - Vienotības pārstāvja vadītā ministrijā pērn juriskonsulta amatu bez konkursa ieguvis viņš – cilvēks ar vidējo izglītību, otrā kursa students, toties Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas palīgs un Vienotības projektu koordinators.

„Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam,” – šādu leģendārās britu politiķes Mārgaretas Tečeres citātu kā savu moto Ārgalis min partijas Vienotība interneta mājas lapā.

Taču publiski pieejamie dati un Vienotības pārstāvja – Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas izvairīgās atbildes radīja iespaidu, ka pie juriskonsulta vietas un attiecīgas peļņas iespējas cilvēkam ar vidējo izglītību šajā ministrijā ļāvis tikt nevis smags darbs, bet gan citi faktori.

Partijas Vienotība projektu koordinators un jaunatnes organizācijas valdes loceklis, palīgs Vienotības eiroparlamentārietes Ineses Vaideres birojā, Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (Vienotība) palīgs – šādi ir būtiskākie ieraksti Ārgaļa nodarbju biogrāfijā. Savukārt pašlaik viņš, kā rāda Saeimas interneta lapa, ir Vienotības deputātes Āboltiņas palīgs, mēnesī saņemot 627 eiro (dati par šā gada martu).

Taču jau 2016. gada martā, būdams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes otrā kursa students, Ārgalis ir ticis pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pietiekami atbildīgajā juriskonsulta darbā, kurā viņš saskaņā ar paša skaidrojumu „konsultē profesionālajā izglītībā”.

Vai studentam-juriskonsultam ir zināšanas profesionālajā izglītībā, lai varētu sniegt šādas konsultācijas? Ārgalis atzīst, ka neesot vis, taču tas netraucējot: „Es neesmu profesionālās izglītības eksperts. Es palīdzu noformēt Ministru kabineta noteikumus un dažādas citas lietas, kas attiecas uz profesionālo izglītību. IZM ir profesionālās izglītības eksperti. Darbs ir vērsts nevis uz saturu, bet juridisko noformējumu.”

Citu, daudz plašāku juriskonsulta pienākumu aprakstu gan sniedz pati Izglītības un zinātnes ministrija: „Izglītības departamenta juriskonsulta darba pienākumi saistīti ar ES direktīvu ieviešanu valsts tiesību aktos, dokumentu projektu izstrādi vispārējā, mazākumtautību izglītībā, iekļaujošās izglītības, sociālās korekcijas izglītības jomā; atzinumu sniegšanu, darbu starpinstitūciju sanāksmēs u.c.”

Vai ministrijas ieskatā šādas funkcijas tiešām spēj veikt cilvēks ar vidējo izglītību – otrā kursa students? Ministrija skaidro, ka oficiāli šī amata aprakstā noteiktā prasība izglītībai esot - pirmā līmeņa profesionālā augstākā juridiskā izglītība vai akadēmiskā augstākā juridiskā izglītība, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās juridiskās izglītības studiju „pēdējo kursu students”.

Tikai pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas IZM atzīst, ka nekāds konkurss uz juriskonsulta vietu gan nav ticis rīkots, jo „juriskonsulta amatam ir darbinieka amata statuss”. Savukārt ne uz jautājumu par konkrētām amatpersonām, kuras pieņēmušas lēmumu par otrā kursa studenta Ārgaļa pieņemšanu juriskonsulta darbā, ne uz jautājumu, kā vispār Ārgalis varējis uzzināt par vakanci, ja tā nemaz nav tikusi izsludināta, atbilde netiek sniegta.

Savukārt pats Ārgalis pēc vairākkārtējas iztaujāšanas „atceras”, ka konkursa tiešām neesot bijis, par vakanci viņš uzzinājis „sadzīviskā sarunā”, pēc kā arī pieteicies ministrijā darbā un ticis pieņemts. „Ministru tikai pēc tam satiku ministrijā un viņš priecājās, ka arī es strādāju ministrijā. Tam nebija nekāda sakara ar partiju,” apgalvo students-juriskonsults.

„Nu, vismaz ne algotās attiecībās,” – tik strikti bijušais Ārgaļa darba devējs, nesenais Vienotības Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis atbildēja uz jautājumu, vai viņš kā mērs uzskatītu par iespējamu izmantot savā darbībā juridiskus padomus no personas, kam nav augstākās juridiskās izglītības.

Taču, uzzinājis, ka runa ir par Ārgali, Ķirsis lakoniski paziņoja, ka neesot veicis „pilnīgi nekādas” darbības, lai viņa bijušais palīgs un tagadējais vēlēšanu saraksta kolēģis tiktu pie šī amata.

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar „jauno laiku šofera dēla” gadījumu ir nosūtīts šāds informācijas pieprasījums:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šādu informāciju:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296);

2) skaidrojumu, vai šis standarts ir ievērots, pieņemot juriskonsulta darbā Andri Ārgali;

3) visus Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par katras no tām personām izglītību, kas pašlaik pilda šos amatus (vēlos saņemt vizēto eksemplāru kopijas);

4) dokumentus, ko, veicot darba pienākumus, ir parakstījis vai vizējis konkrētais ministrijas darbinieks Andris Ārgalis;

5) informāciju par to, kas ir tā persona, kas noteikusi pašreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu pati ministrija.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...