Vilcienu iepirkumā uzvar "Stadler", "Pasažieru vilciena" valdes loceklis Štokenbergs iesniedz atlūgumu
PIETIEK01.07.2014.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Valsts AS Pasažieru vilciens valdes loceklis, kādreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs otrdienas rītā iesniedzis atlūgumu - Pietiek informācijas avoti apliecina ka šis solis tieši saistīts ar aizvien sapringtāko situāciju ap jauno vilcienu iepirkuma konkursu. Štokenbergs šajā iepirkumā lobēja koncerna Hyundai piedāvājumu, taču nule kļuvis zināms, ka uzvarējis dārgākais - Šveices uzņēmuma Stadler piedāvājums.
Pietiek jau informējis, ka AS Pasažieru vilciens valde iepriekš vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu par to, kurš iegūs tiesības piegādāt Latvijai jaunus elektrovilcienus, par kuriem jau sākotnēji, apstiprinot iepirkumu, bija zināms, ka tie tiks pirkti ilgtermiņa nomā uz 15 gadiem.
Kā viens no iemesliem iepirkuma lēmuma daudzkārtējai atlikšanai tika minētas šaubas par daudzmiljonu iepirkuma finansēšanas modeli. Vilcienus plānots nomāt uz 15 gadiem.
"Satiksmes ministrijas (SM) ierēdņi nav redzējuši ticamus aprēķinus nevienam no variantiem. Pasažieru vilciens nevar sagatavot ticamus un valdē apstiprinātus aprēķinus, ka nebūs vajadzīgs papildu budžets. Ja izrādīsies, ka jaunus vilcienus nevar atļauties, budžeta naudas tiem nebūs, nebūs pašu vilcienu," Pietiek izteicās par iepirkuma detaļām informēta SM amatpersona.
Kā reālākie pretendenti, starp kuriem bija izvērties PR karš medijos, izplatot savstarpēji apkarojošus paziņojumus, bija palikuši Dienvidkorejas koncerns Hyundai un Šveices Stadler.
Beigu beigās uzvarējušais šveiciešu piedāvājums ir krietni dārgāks - aptuveni 412 miljoni eiro uz 15 gadu nomas termiņu ar vilcienu atlikušo vērtību - 63 miljoni eiro.
Hyundai piedāvājums bija finansiāli izdevīgāks - attiecīgi 284 un 48 miljoni eiro. Tomēr no Hyundai iepirkuma organizētājs Pasažieru vilciens pieprasīja aizvien jaunu papildu informāciju, tostarp, pētot dienvidkorejiešu vilcienu nelāgo pieredzi Ukrainā, kur tie lūza, neizturot ziemas salu.
Vienlaikus Igaunijā, kurā nule pieņemti ekspluatācijā jaunie Stadler vilcieni, iepirkums bijis par vairākiem desmitiem miljonu lētāks nekā Latvijā.
Štokenbergs Pasažieru vilciena valdē savulaik nonāca ar Vienotības politiķa Dzintara Zaķa svētību. Viņš bija aktīvs spēlētājs iepriekšējā konkursa, kurā par uzvarētāju tika pasludināts spāņu CAF, izbeigšanā, un viņam ir pietiekama autoritāte, lai ietekmētu valdes lēmumus.
Šā gada janvārī Pietiek informēja - Štokenbergs, lai gan iecelts Pasažieru vilcienā ar Vienotības politisku svētību, ir kļuvis nevadāms un sarāvis saites gan ar partijas vadību, gan premjeri Laimdotu Straujumu, ar kuru savulaik kopā strādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Štokenberga parupjās īsziņas Straujumai, atsevišķiem politiķiem un viedokļu līderiem pēc tam, kad aizsardzības ministra amatu zaudēja viņa domubiedrs Artis Pabriks, tika plaši citētas politikas kuluāros.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
