Visi 22 ZRP deputāti parakstījuši lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā
PIETIEK02.10.2011.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Svētdienas vakarā pēc četru stundu ilgām diskusijām visi 22 jaunajā Saeimā ievēlētie Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti parakstījuši naktī uz sestdienu partijas valdes pieņemto lēmumu veidot nākamās valdības koalīciju kopā ar Saskaņas centru (SC) un Vienotību tās premjera kandidāta Valda Dombrovska vadībā.
ZRP valdes lēmumu par koalīciju ar SC parakstījis arī 11. Saeimā ievēlētais Valdis Liepiņš, kurš vēl svētdienas pēcpusdienā Pietiek kategoriski noraidīja šādu koalīcijas variantu. Līdz ar to ZRP šķelšanās draudi ir novērsti, un tā ar lielāku pašpārliecinātību gaida Vienotības valdes lēmumu pirmdien.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP valdes un jaunievēlētās Saeimas frakcijas kopsēde svētdien sākās pulksten 19 un ilga līdz pulksten 23.
Pēdējās dienās toni jaunajā partijā bija sākuši diktēt pagātnē ar Vienotību saistīti politiķi. Arī Valdis Liepiņš, kurš pagātnē pārstāvēja Jauno laiku, svētdien Pietiek savu viedokli pret SC vairākkārtīgi argumentēja ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas izteikumiem, kura pašlaik ir pret sadarbību ar SC. Zināms lūzums ZRP sanāksmē panākts, kad uz galda parādījušās publikāciju izdrukas, kas demonstrē Vienotības līderu uzskatu maiņu par sadarbību ar SC. Jāatgādina, ka vēl neilgi pirms ārkārtas vēlēšanām Āboltiņa paziņoja, ka, viņasprāt, vairākums partijas atbalsta koalīciju ar SC.
Vienprātības panākšana partijā par sadarbību ar SC ļauj ZRP ar lielāku pašpaļāvību gaidīt Vienotības pirmdienas valdes sēdi, kurā tā plāno pieņemt lēmumu, ka dod priekšroku koalīcijai ar Nacionālo apvienību. Neoficiāli zināms, ka Vienotības līderu asā reakcija uz ZRP gatavību veidot valdību ar SC balstījās pārliecībā, ka jaunizveidotās partijas Saeimas frakcija var sašķelties un vismaz divi pagātnē ar Vienotību saistīti deputāti nenobalsotu par uzticību šādai valdībai. Runa ir par Valdi Liepiņu un Klāvu Olšteinu.
Izskan versijas, ka atsevišķu Vienotības līderu pozīcija skaidrojama ar taktiskiem apsvērumiem, tostarp par amatu pārdali jaunajā valdībā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pretēji iepriekš izskanējušajam Zatlers nevēlas pretendēt uz Saeimas spīkera amatu un ZRP nebūtu iebildumu, ja to saglabā Vienotības līdere Āboltiņa.
Tāpat zināms, ka nākamnedēļ iestrēgušajās sarunās par valdības izveidi aktīvāku pozīciju varētu ieņemt Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.