Visi darījumi pēc „Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas veikti likumīgi!
Laima Auza, FKTK Komunikācijas daļas vadītāja15.10.2012.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas, 2011. gada 22. novembrī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki izpildīja vairākus Latvijas Krājbankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses.
FKTK par veiktajiem darījumiem un to apjomiem no 2011. gada 1. novembrim līdz 31. decembrim sniegusi skaidrojumus arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai "Par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".
Kādos gadījumos varēja tikt veikti maksājumi?
- Ņemot vērā, ka no 2011. gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un Latvijas Krājbanka nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt.
- Laika periodā no 23.11.2011. līdz 26.11.2011. maksājumu Latvijas Krājbankas klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienā).
- Bankas turējumā esošo un Latvijas Krājbankas mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešanu uz citām kredītiestādēm.
- Maksājumus Latvijas Krājbankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi u.c.).
- 22. novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam.
- 16. novembrī Latvijas Krājbankas valde apliecināja, ka tiks izpildīti tikai tie maksājumi, kas paredzēti klientu saimnieciskajai darbībai. Pārējie darījumi jāsaskaņo ar FKTK. Šajā gadījumā nav runa par klientu juridisko statusu vai uzņēmuma reģistrācijas valsti.
Red. piez. Tas ir viss FKTK skaidrojums saistībā ar Pietiek šodienas publikāciju par aptuveni 86 miljoniem latu, kas no bankas aizplūduši pēc tās darbības apturēšanas. Pietiek arī turpmākajās dienās publicēs datus par šo ievērojamās summas aizplūšanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.