Iesaki rakstu: 
Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres un premjera publiskos solījumus.
Kārtējais apliecinājums šai dīvainajai prasmei ir nupat atjaunotā pērnā gada "epohālā" diskusija par LMT un Lattelecom ne-/apvienošanu un ne-/pārdošanu – kaut gan Kučinskis skaidrību par valsts politiku telekomunikāciju nozarē sabiedrībai apsolīja ieviest jau pagājušajā vasarā vai, vēlākais, rudenī. Privatizācijas aģentūra (PA) rokrokā ar tās nofraktēto KPMG ir šo valdības izšķiršanos "prasmīgi" nomuļļājusi – tagad mums risinājums tiek solīts šoruden.
Kā var saprast no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena teiktā, MK savu lēmumu par abu sakaru uzņēmumu nākotni ir gatava balstīt PA nolīgtu auditorfirmas "KPMG Baltic" ekspertu atzinumā. Taču argumenti, kuros tiek balstīts ar valsts naudu apmaksātais atzinums, nez kāpēc tiek noslepenoti. Tas pat ir diezgan smieklīgi – faktiski visi ekonomiskie apsvērumi un pieļāvumi par LNT un Lattelecom tālāko nākotni pērn tika publiski iztirzāti. (Piemēram, pie šī raksta var atrast pašu uzņēmumu paustās un argumentētās pozīcijas.)
Cik atceros, valdības uzstādījums pērn bija diezgan kategorisks (un Privatizācijas aģentūras vadībai netīkams), cita starpā rēķinoties ar hibrīdkara radītām reālijām: valsts daļas sakaru uzņēmumos nepārdot. Tagad tiek runāts par to, ka akcijas tirgos biržā. Šāda "sava svarīguma vairošana" ar noslepenošanas palīdzību rada nelāgas aizdomas, ka vērtētāju spriedumi sakņojas politisko intrigu noteiktā konjunktūrā un tā tiek sargāti aiz matiem pievilkti argumenti.
Tas ir diezgan nožēlojami, ja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai tagad ir jārīko slēgta apspriešana par visai sabiedrībai nozīmīgu un to interesējošu jautājumu. Galu galā, tieši komisija veica lielu darbu*, lai pērn lemšana par LMT un Lattelecom ievirzītos publiskā, lietišķā un sabiedrībai izprotamā gulsnē.
Politiķi parasti pieaicina dārgi algotus ekspertus savu lēmumu sagatavošanā, vadoties no tīri merkantiliem apsvērumiem – lai mazinātu savus riskus, sadalītu atbildību un, izjūtot savas autoritātes vājumu publikā, piesegtos ar svešu. Galvenokārt tādēļ palīgā pasauktajiem tiek viņu iespaidīgi honorāri. Taču tagad valdība un eksperti šķiet nonākuši mainītās lomās.
Saistībā ar bankrotējušās "Latvijas krājbankas" šmucēm sabiedrības acīs pār auditorfirmu "KPMG Baltic" ir mesta šaubu ēna. Tās pārstāvei un zvērinātai advokātei Unai Petrauskai Ekonomikas policija nesen piemēroja aizdomās turētās statusu. Uzņēmums cenšas kategoriski apstrīdēt nelāgās runas par savu iesaisti mahinācijās – pērn septembrī pat apgalvojot, ka notikusī kratīšana tā birojā esot veikta pašas auditorfirmas ierosinātas lietas ietvaros. (Vairāk par toreiz notikušo varat lasīt arī šeit.)
Patlaban nevis „KPMG” sniedz atbalstu valsts institūcijām, bet drīzāk to autoritāte pakalpo reputācijas problēmās iekļuvušam auditoram. Tāpēc varbūt nevis Privatizācijas aģentūrai vajadzētu atalgot ekspertus, bet gan viņiem gandarīt savu labdari. Pieļauju, tā arī tika darīts – sacerot uzņēmumu pārdošanu sekmējošus secinājumus.
* Ceru, ka šis klaji pieglaimīgais (taču arī patiesais!) reveranss man palīdzēs izvaicāt komisijas vadītāju par Inčukalna gudrona epopeju.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
