Vonsovičs satraucies par advokātiem, kas „nedaudz paliecas uz priekšu”
L. Lapsa05.06.2011.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamo advokātu Romualdu Vonsoviču tik ļoti satraukuši viņa amata brāļa Aloiza Važņa publiskie izteikumi, ka viņš oficiāli lūdzis tos izskaidrot Zvērinātu advokātu padomei. „Var gadīties, ka advokāti plašsaziņas līdzekļos sāks izteikties par saviem kolēģiem, kuri ne tikai „paguļas apakšā”, uzguļas virsū kādai personai, bet arī par advokātiem, kas, piemēram, nedaudz paliecas uz priekšu,” – tik daudznozīmīgā formā Vonsovičs turpinājis Važņa intervijā izteikto domu, ka, „tikko [Aleksejs] Loskutovs pagūlās apakšā Jutai Strīķei, viņš kļuva labs, un visi sāka viņu lielīt”.
Vaznis šo savu izteikumu bija atļāvies, presei stāstot par kādreizējiem notikumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un ap to, sākumā virknei mediju un politiķu asi iebilstot pret Loskutovu kā biroja priekšnieku, bet pēc tam savas domas kardināli mainot.
Taču Vonsovičs ir vēlējies šo interviju uztvert citādi – kā Važņa izteikšanos par „citu mūsu kolēģi, zvērinātu advokātu Alekseju Loskutovu, kurš ir ievēlēts augstajā Latvijas Saeimas deputāta amatā”, līdz ar ko oficiālā vēstulē Zvērinātu advokātu padomei norādījis, ka „savā ne pārāk ilgajā 18 gadu advokāta prakses laikā ar līdzīgiem publiskiem kolēģu apzīmējumiem līdz šim saskāries neesmu, taču nebūt neuzskatu savas zināšanas par advokatūras jautājumiem par absolūti pilnīgām. Iespējams, ka šādi izteikumi ir vārda brīvības sastāvdaļa un nekas advokāta ētikas normu pārkāpumi tajos nav saskatāmi”.
Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs tikpat oficiālā vēstulē Vonsovičam apliecinājis – sūdzētāja zināšanas par advokatūras jautājumiem tiešām nav īsti pilnīgas, turklāt vēl sniedzis iesnieguma autoram arī nelielu lekciju kā ironijas un ētikas, tā arī uzskatu paušanas brīvības jautājumos.
„Padome atzina, ka Jūsu iesniegumā noradītajos advokāta izteikumos, ja tādi bijuši, nav saskatāms advokāta ētikas pārkāpums. Pie tam padome ņēma vērā, ka šie izteikumi attiecas nevis uz cita kolēģa darbību advokatūrā, bet gan uz viņa agrāko darbību valsts amatpersonas statusā. No publikācijas teksta tā kopumā saprotams, ka intervijā izteikta kritika tieši par valsts amatpersonas darbību un tās ironiskais atspoguļojums nav jāuztver burtiski,” Vonsovičam norādījis Grīnbergs.
Tāpat Grīnbergs kolēģim minējis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā norādīts, ka tiesības brīvi paust uzskatus „attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas ir pretrunīgas, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu, jo tā to paredz plurālisms, tolerance un atvērtības gars, bez kuriem nepastāv demokrātiska sabiedrība”.
Pagaidām nav zināms, vai Vonsovičs savas rūpes par advokātiem, kuri varētu tikt turēti aizdomās par to, ka ir nedaudz paliekušies uz priekšu, kolēģu vidē ir paudis vēl kādās citās formās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
