Iesaki rakstu: 
Kad jokdari marta beigās bija nolēmuši pasmieties par vīriešiem, kas lielveikala stāvvietā ir vienmēr gatavi palīdzēt blondīnei izbraukt no stāvvietas, viņi nebija plānojuši, ka šajā jokā „iekritīs” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Normunds Plēgermanis (attēlā), kurš lielveikala stāvvietā bija ieradies ar savu dienesta auto.
„Iedomājieties situāciju – blondīne, kas nesen nokārtojusi autovadītāju eksāmenu. Viņa smuki atstāja savu auto stāvvietā, taču nemācēja no tās izbraukt. Ko darīt!? Jāuzkrāso lūpas un jādodas meklēt palīdzība pie nejauši sastaptiem vīriešiem. Un viņi labprāt palīdzētu, ja vien tā mašīna būtu tāda, kādu vīri bija iedomājušies,” – šādi situācija, palīdzīgajiem vīriem ieraugot, ka noparkotā automašīna gabarītos krietni pārspēj viņu iedomāto, aprakstīta interneta vietnē www.runabildes.lv.
Taču kāds Pietiek lasītājs norādīja uz to, ka viens no izjokotajiem vīriešiem ir VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Normunds Plēgermanis, kurš turklāt lielveikala autostāvvietā pieķerts nevis ar privātu braucamo, bet gan ar dienesta automašīnu.
VUGD tikai pēc atkārtota jautājuma apstiprināja, ka videoierakstā redzamais vīrietis patiešām ir ģenerālis Plēgermanis, taču noliedza, ka ģenerālis lielveikalu varētu būt apmeklējis darba laikā (VUGD ierēdņu darba laiks beidzas 16.30).
Savukārt par Plēgermaņa došanos uz lielveikalu dienesta auto VUGD skaidro šādi: „Tā ir dienesta automašīna, jo amatpersonas pienākums ir jebkurā brīdī (arī ārpus darba laika) ierasties notikuma vietā ugunsgrēkos vai glābšanas darbos, tāpēc viņam ir piešķirts dienesta auto un atļauja ar to doties uz un no darba uz mājām.”
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik tieši ugunsgrēkos un glābšanas laikos 2015. gada laikā ar dienesta automašīnu ir ieradies ģenerālis Plēgermanis. Amatpersonai, kura pamatdarbā pērn saņēmusi 44,9 tūkstošus eiro, gan ir arī pašai savs auto – 2008. gada izlaiduma Toyota Avensis.
Video no www.runabildes.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
