Zagļi kliedz – ķeriet zagli: Abdulmuslimova, Šķēles un Šlesera gadījums
Pietiek lasītājs21.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viena no pēdējo nedēļu galvenajām ziņām ir ņemšanās ap Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu. Daudz kas ap šo troksni, jau no paša sākuma likās aizdomīgs. Ņemot vērā personas, kas pēkšņi bija tik ļoti satraukušās un norūpējušās par šo iepirkumu, likās, ka apakšā ir jābūt kaut kam tādam, kas vēl nebija parādījies.
Un tad ļoti labi, ka tika publiskoti iepirkuma dokumenti, jo visiem bija iespēja iepazīties ar iepirkuma dalībniekiem un papētīt mazliet rūpīgāk šo dīvaino procesu. Ņemot vērā Latvijas kontekstu, vienmēr ir jāskatās uz to, kurš ir zaudējis iepirkumu, jo tad daudz kas kļūst skaidrāks. Un tā ir arī šajā reizē.
Tad, kad mazliet cītīgāk papētīju uzņēmumus, kas vēl piedalījās iepirkumā, ļoti daudz kas man palika skaidrāks. Nu tad paskatīsimies, kas tad bija pārējie gribētāji apgūt Aizsardzības ministrijas 220 miljonu eiro lielo iepirkumu.
1) SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” – lielākais īpašnieks ir čečenu uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, kuram pieder vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi (Daugavpils gaļas kombināts, Cēsu gaļas kombināts) un tie tiek kontrolēti caur uzņēmumu SIA “AB Holding”. Personāžs ar, maigi izsakoties, ne to labāko reputāciju.
Šeit ir saite (https://pietiek.com/raksti/drosibas_dienestu_zinojumi_kads_ir_bislana_abdulmuslimova_patiesais_bizness) uz Latvijas valsts drošības iestāžu dokumentiem par Abdulmuslimovu, kas atklāj diezgan skaudru ainu par šo tipāžu. Interesanti, ka jau pirms vairāk kā desmit gadiem Abdulmuslimovam bijis ciešs kontakts ar bankas „AB LV” īpašniekiem – interesanta detaļa.
Uzdūros kādai intervijai (https://nra.lv/latvija/127810-bislans-abdulmuslimovs-par-valdibas-vaditaju-butu-jaklust-anrijam-matisam.htm) ar Abdulmuslimovu, kurā šis nekautrīgi stāsta kāds posts esot noteiktām sankcijām pret Krieviju, kā arī viņš liela Lembergu un māca latviešus, ka prokrieviskā „Saskaņas” partija esot jāņem valdībā.
Papētot SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” vadību, atklājas, ka viens no uzņēmuma vadītājiem un čečenu bandīta partneriem ir Guntis Piteronoks, kurš kļuva “slavens” 2006. gadā, kad tika publicētas viņa sarunas, kuras atklāja šīs personas iesaisti korupcijā un kontrabandā. SIA “AB Holding” īpašnieks B. Abdulmuslimovs ir norādījis, ka liela viņa biznesa daļa ir orientēta uz Krievijas Federācijas tirgu. Es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku, kas kaut cik interesējas par norisēm Krievijā, nav jāstāsta, kādā veidā var tikt pie darījumiem Krievijā.
Un tagad, atceraties, kas bija pirmais medijs, kurš ziņoja par it kā „skandalozo” Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu? Tas bija tieši ar Abdulmuslimova finansiālo atbalstu iznākošais žurnāls „Forbes”. Hmm, nu šis jau kaut ko atgādina no ierastās Latvijas uzņēmējdarbības vides netīrajiem izgājieniem.
2) Vēl viens interesants tirgus dalībnieks, kurš palika aiz borta, bija piegādātāju apvienība, ko veido SIA “Latvijas tirgotāju savienība”, SIA “Lats veikali”, SIA“Santaro”, SIA “Beātus”, SIA Sulema”, SIA “Rijupe”, SIA “Eirospars”, SIA “IG Centrs”, SIA“Elli V”, ZS “Kumelītes”.
Papētot šos komersantiņus, atkal atklājas interesantas lietas. SIA „Latvijas tirgotāju savienība” un SIA „Lats veikali” pieder bijušajam politiķim, tulpju audzētājam un kurmju nīdējam A. Šķēlem ļoti pietuvinātajiem uzņēmējiem Dainim Tunstam un Raimondam Okmanim.
Tunsts deviņdesmito gadu sākumā bija persona, kas palīdzēja A. Šķēlem iegūt īpašumā ļoti lielu daļu Latvijas pārtikas uzņēmumu. Tunsts ieņēma Latvijas Valsts īpašuma valsts ministra amatu, bet pēc tam strādāja kā auditors un strādāja Šķēles labā visā valsts uzņēmumu privatizācijas procesā. Un atkal kļūst skaidrs, kāpēc Kremļa noderīgais idiots Šlesers kā aizkauta cūka bļaustās pa visu pasauli saistībā ar šo iepirkumu. Izrādās, viņa čomam un biznesa partnerim Šķēlem ir atņemts gards kumoss. To nedrīkst pieļaut, „godīgais” politbiznesmenis Šlesers piesaista kampaņai savus ruporus un vaukšķus, lai pasludinātu, ka tagad vajag pārskatīt visus iepirkumus. Zinām Šlesera pieeju biznesam – smelt un izzagt pēc iespējas ātrāk un vairāk.
3) Tad bija vēl viens kandidāts – SIA “Sanitex”, Polijas pilsonim Stanislaw Piotr Michniewicz piedrošs uzņēmums, kas dibināts Lietuvā un no turienes attīstījies uz pērējām Baltijas valstīm un Poliju. Regulāri uzvar daudzmiljonu iepirkumus Latvijā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu medicīnas un izglītības iestādēm.
Silti iesaku papētīt šos iepirkumus, kurus šis uzņēmums ir ar apskaužamu regularitāti uzvarējis veselības un izglītības jomā. Vēl kāda interesanta detaļa, šis uzņēmums darbojas kā tabakas izstrādājumu kompānijas “Philip Morris” produkcijas izplatītājs Latvijā. Starp citu šim uzņēmuma ir cieša sadarbība ar Abdulmuslimova un Šķēles pietuvinātu personu kontrolētajiem pārtikas uzņēmumiem.
4) SIA “LANEKSS” – līdzīgi kā SIA „Sanitex” bieži uzvar iepirkumos dažādās slimnīcās un izglītības iestādēs. Iesaku papētīt konkrētos „uzvarētos” iepirkumus.
Nu ko, atliek paskatīties uz konkursa zaudētājiem un publiskā trokšņa virzītājiem, lai kopējā aina kļūtu stipri skaidrāka.
Nu redzēsim, vai Ināra Mūrniece padosies visādu prokremliski noskaņotu šleseristu un valsts izzadzēja Šķēles ruporu spiedienam vai arī spēs beidzot savākties un pieņemt atbildīgus lēmumus, sagaidīs izmeklēšanas beigas un sodīs tos, kuri ir reāli vainīgi, pašai pie reizes atkāpjoties no aizsardzības ministra amata.
Turpinājums sekos…
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
