Zaharjins prasa finanšu atbalstu valdībai, bet pats rīkos vērienīgu jubilejas rautu
PIETIEK31.01.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Nepieciešamība lūgt finansiālu atbalstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un valdībai nav likusi AS Liepājas metalurgs kontrolpaketes īpašniekam un padomes priekšsēdētājam Sergejam Zaharjinam ķerties pie personisko tēriņu ierobežošanas, - kā noskaidrojis Pietiek, 7. februārī miljonārs Liepājas Latviešu biedrības namā vairāku simtu lūgto viesu kompānijā gatavojas svinēt savu sešdesmito dzimšanas dienu.
Zaharjins, kurš dzimis 1953. gada 7. februārī, savu sešdesmito jubileju ieplānojis atzīmēt vērienīgā pasākumā Liepājas Latviešu biedrības namā, un uz svinībām ielūgti vairāki simti viesu, noskaidroja Pietiek.
Nav ziņu, vai ielūgumu uz grezno pasākumu, kura budžets tiek lēsts uz vismaz 40 tūkstošiem latu, ir saņēmis arī Ministru prezidents Dombrovskis, kuram Zaharjins aizvadītajā nedēļā lūdza finansiālu atbalstu problēmās nonākušajam Liepājas metalurgam.
Taču droši zināms, ka ielūgumu saņēmis, piemēram, ilggadējais Zaharjina atbalstītājs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. „Jā, Seska kungs ir saņēmis šādu ielūgumu un plāno pasākumā piedalīties,” Pietiek ceturtdien apliecināja mēra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.
Ne pats Zaharjins, ne arī Liepājas metalurga preses pārstāve Simona Laiveniece ceturtdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek aicinājumu atklāt, kāds tieši ir Zaharjina Latviešu biedrības namā paredzētā jubilejas pasākuma budžets. Viņi ne noliedza, ne apstiprināja aplēses, ka tā izmaksas pārsniegs 40 tūkstošus latu.
Tāpat Zaharjins nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai uzskata par pieņemamu rīkot šādu pasākumu laikā, kad viņš lūdz finansiālu palīdzību faktiski no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un vai viņam šādā brīdī rīkot šādu pasākumu nav nedaudz kauns.
Pietiek jau informējis, ka Zaharjins ļoti stingri nodala Liepājas metalurga finansiālās problēmas no personiskās labklājības: tā, piemēram, saasinoties uzņēmuma problēmām, viņš izvēlējies vērsties ar lūgumiem pie valdības, bet nav pat mēģinājis līdzekļus iegūt, ieķīlājot kredītiestādēs kādu no saviem vismaz 19 nekustamajiem īpašumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.