Zaļie zemnieki sadumpojušies?

Iesaki rakstu:

Jautājums, vai Lembergs „noraus stopkrānu” un jaunās valdības vaibstos ieviesīsies izmaiņas, tiks atbildēts nedēļas nogalē, kad ZZS faktiskais līderis atgriezīsies Latvijā. Kamēr Lembergs nav atgriezies, neviens Pietiek neuzņēmās galvot, kāds būs gala lēmums.

Piesardzība, kas pārlaidās pār ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa seju, kad viņš no žurnālistu mutēm izdzirdēja Lemberga reakciju uz veselības portfeļa pieņemšanu („Vienotība apspēlēja Brigmani, iesmērējot veselību”), bija signāls tam, ka nekas vēl nav beidzies.

Trešdienas nepakļaušanos Lemberga viedoklim kāds ZZS un Vienotības sarunās klāt bijušais Pietiek sliecās skaidrot drīzāk ar zaļo zemnieku līderu nogurumu no trīs nedēļu ilgajām konsultācijām, ne tik daudz sadumpošanos, izmantojot Ventspils mēra prombūtni.

Pēdējās nedēļās pēc vēlēšanām Brigmanis šķita sadudzis. Patiesais sarunu vedējs bija Lembergs, un tas pat netika retušēts. Ventspils mērs visur gāja pa priekšu, pie viņa stiepās žurnālistu mikrofoni, viņš diktēja toni. Nereti pat vairākus metrus aiz ZZS Saeimas frakcijas durvīm bez grūtības varēja dzirdēt, kā iekšā gari un plaši savus uzskatus klāsta Lembergs, pārējiem pārsvarā klusējot.

Pietiek ir atstāstīts, ka Lembergs esot neiecietīgā veidā kritizējis ZZS frakcijā iepriekš pieņemto praksi iekārtot sievas par deputātu palīdzēm, piekodinot, ka 10. Saeimā tā nebūs un palīgu darbam jābūt kvalificētam. Tie, kas Lembergu pazīst ārpus viņa publiskā, parasti smaidīgā un asprātīgā tēla, zina teikt, ka Ventspils mērs īpaši necenšas būt korekts ar statusā zemākiem. Tas, iespējams, varēja aizskart Brigmani, kura sieva Elita 9. Saeimā tikusi iekārtota par frakcijas biedra Viļņa Edvīna Breša palīdzi, tā formāli apejot interešu konflikta ierobežojumus.

Spilgts piemērs tam, kā ZZS uzklausījusi Lembergu, bet izdara pa savam, ir 2009. gada jūlijā tomēr parakstītais papildu vienošanās protokols ar Starptautisko Valūtas fondu. Toreiz Brigmanis bija sazvanījies ar Lembergu, un Ventspils mēra uzskats bija, ka šī vienošanās, kas ietvēra nepopulāras apņemšanās, nav jāparaksta. Tomēr Brigmanis izdarīja pa savam, vadoties no tābrīža politiskās taktikas apsvērumiem. Pret vienošanās parakstīšanu tobrīd uzstājās Tautas partija (TP), un Brigmanis izrēķināja, ka ZZS būs politiski izdevīgāk sevi parādīt kā konstruktīvu politisko spēku uz destruktīvās TP fona.

Vēl viens šāds gadījums bija 2009. gada februārī, kad Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība jau agonēja un Brigmanis pats ar TP toreizējo līderi Mareku Segliņu divpusējās sarunās izlēma, ka šai valdībai jāpieliek punkts, publiski aicinot Godmani demisionēt. Ventspilnieki pēc tam ne reizi vien ir uzsvēruši, ka Brigmanis uz šo soli gāja bez Lemberga saskaņojuma, šo gadījumu minot kā piemēru tam, ka ZZS mēdz rīkoties uz savu roku.

2008. gada aprīlī uzplauka „zemeņu kūkas” skandāls, kas Latvijas politiskajai videi netipiskā veidā parādīja: politiskā atbildība par ētiskas dabas pārkāpumiem ir jānes. Runa ir par toreizējās e-lietu ministres Inas Gudeles (ZZS) demisiju pēc virknes publikāciju Lemberga ietekmē esošajā Neatkarīgajā Rīta Avīzē par ministres dzimšanas dienas svinību rīkošanu par valsts līdzekļiem.

Pirmo publikāciju un ministres demisiju šķīra dažas dienas – kosmisks ātrums pret politiskās atbildības un ētikas jēdzieniem inertajai Latvijas politiskajai videi. Notikumu kopsakarības jau tobrīd uz „zemeņu kūkas” lietu ļāva raudzīties kā uz Lemberga spēka demonstrēšanu pirmkārt jau attiecībā pret ZZS, šim mērķim upurējot sev netīkamo Gudeli, kurai viņš neuzticējās.

Tobrīd bija apritējis gads, kopš Lembergs faktiski bija noņemts no trases. No 2007. gada marta gandrīz četrus mēnešus Lembergs pavadīja apcietinājumā, bet pēc tam aptuveni deviņus mēnešus, līdz 2008. gada pavasarim – mājas arestā. Dažu dienu laikā panākot Gudeles demisiju, Lembergs atgriezās apritē, parādot ZZS, kurš ir saimnieks.

Neoficiāli zināms, ka, atrodoties apcietinājumā un vēlāk mājas arestā, saziņa ar ZZS politiķiem, protams, neapstājās. Lembergam tobrīd bija ļoti svarīgi redzēt, ka lojalitāte viņam nav zudusi, un attiecībā uz atsevišķām ZZS vēlētām amatpersonām Lembergs būtu vēlējies ne tikai to, lai no viņa nenovēršas, bet arī atbalsta un publiski piemin. Tas, ka Lembergs no kāda varbūt nejutās sagaidījis cerētās lojalitātes izpausmes, iespējams, pašlaik ietekmē atsevišķu amatpersonu karjeras iespējas.

Ap to laiku Saeimas kuluāros virmoja ZZS politisko partneru valdībā cilāts jautājums: vai nav sagaidāms, ka zaļie zemnieki to izmantos, lai mazinātu atkarību no Lemberga? Šo jautājumu dažādos laika posmos arī vēlāk aktualizējusi gan TP, gan Jaunais laiks.

TP vadoši politiķi jau vairākus mēnešus pirms Andra Šķēles atgriešanās politikā kā lielo nezināmo uzdeva jautājumu, kā tas ietekmētu attiecības ar ZZS ar vai bez Lemberga, priekšroku dodot pēdējam variantam. Arī no Vienotības politiķiem, kad partiju apvienība tikai veidojās, skanēja aicinājumi zaļajiem zemniekiem izdarīt izšķiršanos par patstāvīgu politiku bez Lemberga ietekmes, un tobrīd tas bija saistīts ar Vienotības vēlmi sev iegūt vieglāku sadarbības partneri.

Realitātē Lemberga tvēriens attiecībā pret ZZS varbūt dažkārt bija spiests atslābt, bet tā arī nekad nepazuda. Tas nozīmē, ka Vienotībai koalīcijā ar ZZS būs darīšana pirmkārt ar Lembergu, ne pielaidīgākajiem Brigmani vai Vējoni.

Seko mums