Zatlera partija „Olšteina ofšoru” lietā pārspējot pat Vienotības demonstrētos dubultstandartus

Iesaki rakstu:

Kā jau ziņots, Pietiek pirmdien publiskoja jurista Olšteina pirms diviem gadiem no firmas Pata AB oficiālā e-pasta veiktu darba saraksti ar kolēģiem, kuros bija doti konkrēti uzdevumi atsevišķu ofšoros reģistrētu kompāniju darbības juridiskai nodrošināšanai, savukārt ZRP ētikas komisija saskaņā ar partijas preses sekretāres Daigas Holmas atstāstu otrdien „konstatēja, ka tai nav pamata vērtēt šos e-pastus”, jo tā esot „Klāva Olšteina privāta sarakste”.

Trešdien visas dienas garumā Holma tā arī nevēlējās nodot atklātībai ZRP ētikas kodeksa pilnu tekstu, savukārt uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar „Olšteina ofšoriem” nevēlējās atbildēt ne partijas premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs, ne kāds no ZRP ētikas komisijas locekļiem, - tajā darbojas Daina Kazāka, Anta Vīgante, Daina Gulbe-Ule, Reinis Freimanis un Guntis Viziņš.

Tikmēr pat daudz pieredzējušiem Latvijas politiskās ētikas speciālistiem šī ZRP politiķu rīcība ir radījusi pārsteigumu un neizpratni. „Man šķiet, ka tā ir visai, maigi sakot, muļķīga rīcība no ētikas komisijas puses. Es varu saprast argumentāciju, ka noplūdušus e-pastus varētu nevērtēt, bet es nevaru saprast, kāpēc šī ētikas komisija nevar nākt klajā ar skaidrojumiem, vadlīnijām, kā šādās situācijās partijas biedriem jārīkojas. Ja ir aizdomas, ka viņi nav godīgi aizpildījuši savas deklarācijas, kādā veidā?” Pietiek atzina politikas pētniece Iveta Kažoka.

Pašlaik izskatoties - ZRP politiķi „uzskata, ka ar to ir stāstam pielikts punkts. Bet, protams, ka šeit ir vēl daudzi neatbildēti jautājumi. Vai Olšteina kungs ir pareizi norādījis visus savus ienākumus deklarācijā? Kā Zatlera partija skatās uz savu biedru iepriekšējo darbību ofšoru jomā? Šie ir jautājumi, par kuriem partijas ētikas komisijām pienāktos domāt un sniegt saviem biedriem un plašākai sabiedrībai skaidrojumus, lai saprastu, kā šādās situācijās viņiem pareizāk rīkoties. Vai pašam Olšteinam ir izskaidrojums šai situācijai? Viņš ir atteicies izskaidrot pretrunas”?

Kā norāda Kažoka, protams, var būt dažādi viedokļi par to, vai ētikas komisijai ir vai nav jāvērtē sarakste, kas nav bijusi domāta publiskai apskatei: „Bet vienlaikus politiķa gadījumā – ja šāda informācija ir nonākusi publiskajā telpā, būtu pienākums šim politiķim izskaidrot, atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem šajā gadījumā attiecībā uz ienākumu norādīšanu deklarācijā un savu iepriekšējo darbību saistībā ar ofšoru reģistrāciju. Pieņemu, ka tur nekā nelikumīga nebija, bet man būtu ļoti interesanti uzzināt no Zatlera reformu partijas, kā viņi uz to skatās. Un tas arī ir ētikas komisiju uzdevums sniegt šādās situācijās skaidrojumus, nevis vienkārši izšķirt kādu jautājumu attiecībā uz kādu konkrētu partijas biedru, bet uzlikt to latiņu, lai saprastu, kur viņi atrodas.”

Esot ļoti svarīgi precīzi pateikt - vai visiem attiecīgās partijas biedriem nav jāsatraucas par jebko, ko viņi ir darījuši kaut kad pagātnē, vai jebkurš partijas biedrs var atteikties izskaidrot kaut kādas savas pagātnes darbības, vai tas ir normāli, ja kāds no partijas biedriem nav kaut kad norādījis visus savus ienākumus deklarācijās.

„Šie ir tie jautājumi, uz kuriem ētikas komisijām būtu jāatbild. Bet šajā situācijā izskatās, ka viņi ir izmantojuši formālu ieganstu, lai neveiktu savus pienākumus. Man tas izskatās visai bezatbildīgi. Tas nozīmē, ka attiecībā uz Zatlera partijas biedriem nav vispār nekādu atbildības standartu attiecībā uz viņu pagātnes nodarījumiem. Tas, protams, nav pareizi. Zatlera partijas ētikas komisijai bija jānosprauž kaut kādas sarkanās līnijas, kas palīdzētu saprast, vai tiešām viņi neskatīsies savu biedru pagātnes darbībām. Tā ir neizmantota iespēja un arī slikts pirmais signāls attiecībā uz ētikas komisijas darbu. Nepareizs sākums,” rezumēja Kažoka.

Savukārt Vienotības ētikas komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete teic – pašlaik esot „ļoti problemātiski izšķirt, kur ir robeža starp ētiku un tiesiskumu. Un arī mēs esam ar šo problēmu saskārušies. Un četros gadījumos, kas ir guvuši Pietiek ievērību, mēs vienā esam stingri pauduši savu viedokli, vienā pateikuši, ka ir gan ētiskie, gan juridiskie aspekti, bet divus uzticējuši tiesībsargājošām iestādēm. Šeit, kā es saprotu, tā lieta, kas attiecas uz ofšoriem, ir juridiska un attiecas arī uz ienākumu slēpšanu, bet nenoliedzami neētiski ir tas, ka netieši notiek šo ofšoru attaisnošana. Šeit tiešām ir darbs ētikas komisijai. Mēs arī būtu skatījuši līdzīgu lietu. Bet vērtēt komisijas rīcību kā tādu es nevaru. Man nav visu ziņu”.

Arī cita Vienotības ētikas speciāliste Rasma Kārkliņa, kas savulaik izpelnījās mediju ievērību ar ļoti saudzīgu attieksmi pret pašas partijas biedru rīcību, teic – viņasprāt, ZRP ētikas komisijai vajadzējis tikties ar Olšteinu personīgi un prasīt viņa paskaidrojumus.

„Balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju masu medijos, ir iespējamas divas ētiski jūtīgas lietas. Galvenais jautājums, vai Olšteina kungs savā amatpersonas deklarācijā pilnībā ir uzrādījis visu prasīto informāciju par saviem saimnieciskajiem darījumiem. Otrs jautājums ir par ZRP un Zatlera kunga izvirzītajām politiskajām prioritātēm, proti, par ofšoru atklāšanu un patiesā labuma guvēju identificēšanu. Vajadzēja aicināt Olšteina kungu izskaidrot savas iespējamās iesaistes ofšoru darbībā konkrētos apmērus,” tagad atzīst Kārkliņa.

Kā jau ziņots, ne tikai Zatlers un Sprūdžs, bet arī pats Olšteins atsakās komentēt atklātībā nākušos faktus. „Visa informācija ir aplūkojama manā amatpersonas deklarācijā,” pirmdien Pietiek paziņoja Olšteins.

Deklarācijā, ko Olšteins iesniedzis, stājoties ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieka amatā, norādīts, ka pirmajos četros 2009. gada mēnešos viņš Pata AB nopelnījis 6 000 latu un vēl 3 000 latu par savas automašīnas izīrēšanu firmas vajadzībām. Tomēr Pietiek publiskotā Olšteina darba sarakste rāda, ka šos pienākumus viņš turpinājis pildīt arī turpmākajos mēnešos, turklāt oficiāli neuzrādot par to gūtos ienākumus.

Seko mums