Iesaki rakstu: 
Gribētu lūgt Jūsu palīdzību jautājumā, kur jūtos pilnīgi bezspēcīga. Pabeidzot vidusskolu ar labām sekmēm, veiksmīgi iestājos BA Turība. Divus gadus mācījos budžetā, arī trešajā kursā man vajadzētu būt budžetā, bet, tā kā viena eksāmena laikā atrados slimnīcā, tiku izņemta no pretendentu saraksta.
Sākot no februāra, mēģināju šo jautājumu nokārtot ar augstskolu ar pašpārvaldes palīdzību, taču vienīgā atbilde bija, ka man jāsagaida budžeta saraksts un jāraksta apelācija, tā arī izdarīju. Un tā, protams, tika noraidīta, lai gan es detalizēti paskaidroju radušos situāciju, kā arī man bija ārsta un divu dažādu slimnīcu izziņa par gandrīz trīs nedēļām.
Manuprāt, ar to pietika, lai pierādītu, ka tas nav krāpšanās mēģinājums, taču, kā uzzināju, augstskolas nolikumā paredzēts, ka šajā pasaulē nav pilnīgi nekādu attaisnojošu iemeslu, lai neierastos uz eksāmenu, jo šādā veidā tiek nodrošināts studentu vienlīdzīgums un tā sauktā taisnība. Uzskatīju to par lielu negodīgumu, jo budžeta vietas pašlaik ir ieguvuši arī cilvēki ar visnotaļ nevērīgu attieksmi pret mācībām.
Vērsos pie Tiesībsarga un saņēmu sev labvēlīgu atzinumu, ka ir pārkāpts diskriminācijas princips, jo visiem cilvēkiem jābūt vienādām iespējām neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa. Arī pati augstskola janvārī man bija piešķīrusi bezmaksas atļauju kārtot šo eksāmenu, tādējādi it kā pieņemot to par attaisnojošu iemeslu.
Pašlaik augstskola uzskata, ka Tiesībsarga atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs, līdz ar to var arī neņemt vērā, lai gan izvērtēt atzinumu iesaka arī Augstākās izglītības padome (AIP).
12. septembrī tika sasaukta sēde, kurā piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), AIP un Turības pārstāvji ar juristu. Pēc IKVD viedokļa, augstskolai ir pilnīgas tiesības rīkoties pēc šī nolikuma, lai gan tikuši konstatēti vairāki pārkāpumi tā veidošanā (piemēram, tas nav ticis apstiprināts Augstskolas senātā, tikai valdē, un tur nav piedalījušies pašpārvaldes pārstāvji, lai gan šie jautājumi būtībā skar studējošos).
Man tiek ieteikts sasaukt Akadēmisko šķīrējtiesu, kurā piedalās divi augstskolas pārstāvji (visticamāk jau tie paši pārstāvji, kas bija uz iepriekš minēto tikšanos un kuru viedoklis man jau ir zināms) un viens pārstāvis no pašpārvaldes. Par rezultātu varat spriest paši.
Tā kā mācību maksa ir ļoti augsta - 1470 Ls, negribu lūgt šo naudu vecākiem, jo mans tēvs ir bezdarbnieks, bet mammai ir arodslimība un viņa būtībā arī tiek atlaista no darba oktobrī. Uzskatu šo situāciju par absurdu, jo man tagad būtībā ir jāizstājas no augstskolas un jāzaudē trīs tur pavadīti gadi tikai tāpēc, ka atrados slimnīcā un biju nespējīga ierasties uz eksāmenu dienā, kad to kārtoja visi pārējie.
Ir ļoti nepatīkami apzināties, ka tāda ir valsts un it īpaši SIA Biznesa augstskola Turība attieksme. Ārkārtīgi ironiski pašlaik šķiet atvērt grāmatu, kas man tika dāvināta, absolvējot vidusskolu, ar Ģ.V. Kristovska, M. Graudiņa un I. Šulcas ierakstiem par tēmu, ka "tu, Latvijas izcilniek, esi mūsu valsts nākotne u.tml.". Žēl, ka valsts skaistie vārdi atšķiras no darbiem un reālu palīdzību saņemt ir grūti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
