Iesaki rakstu: 
Kāds Pietiek lasītājs ir iesūtījis sarakstu ar deputātiem un citiem Vienotības biedriem, kuri varētu izstāties no partijas, ja tās valde šovakar būtu nolēmusi izslēgt no Vienotības "libertāri noskaņoto" Saeimas Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli un Saeimas Eiropas komisijas priekšsēdētāju Lolitu Čigāni. Kaut gan valdes sēde beidzās bez jebkāda lēmuma pieņemšanas, lemšanu kaut kad tālākā nākotnē uzticot mazspējīgajai partijas ētikas komisijai, publicējam šo iespējamo aizgājēju sarakstu:
Vienotības valdes locekļi, Saeimas deputāti Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs, kuri valdē balsos pret izslēgšanu,
Saeimas deputāts, izglītības ministra kandidāts Ints Dālderis,
Saeimas deputāts Veiko Spolītis,
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš valdē balsos pret izslēgšanu,
deputāta palīgs, pazīstamais vēsturnieks Edgars Engīzers,
Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte un deputāts, Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars,
Ādažu novada nodaļas vadītājs Mareks Joniškāns,
deputātes Lolitas Čigānes palīdze, partijas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Medene,
deputātes palīgs Gatis Liepiņš,
Ētikas komisijas loceklis Jānis Drengers,
Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, ekonomikas ministra Arvila Ašerādena padomnieks Jānis Patmalnieks,
deputāta palīgs, Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš,
deputātes Ilzes Viņķeles palīdze, partijas Revīzijas komisijas locekle Maija Upeniece, kura pilda arī izglītības ministra ārštata padomnieces amatu,
viņas otrās pakāpes brālēns, Saeimas deputāts Jānis Upenieks,
partijas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Evija Kolberga,
partijas Ētikas komisijas priekšsēdētāja Alma Eihentāle, kura pilda arī deputāta palīga pienākumus Saeimā,
Jelgavas novada nodaļas vadītājs Arnis Ozols,
deputāta palīgs, Jaunatnes nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens,
bijušais Ētikas komisijas priekšsēdētājs Didzis Šēnbergs,
deputāta palīgs Krišjānis Bušs, Ētikas komisijas loceklis,
Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harja, Dundagas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Laicāns,
Ētikas komisijas sekretāre Viktorija Graudiņa,
Jaunatnes nodaļas priekšsēdētājs Andris Ārgalis,
Jauniešu nodaļas valdes loceklis Artjoms Uršuļskis,
Jauniešu nodaļas valdes locekle Rebeka Kiršteina.
Šobrīd vēl šaubās:
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Artūrs Kariņš, kurš valdē balsos pret izslēgšanu un vēl šaubās, vai izstāties, un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš iegūs Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, to noliekot Sandrai Kalnietei.
Ja izstāsies Kariņš un Kalniņš, tiem varētu pievienoties arī iepriekšējā ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kuri nav apmierināti ar Vienotības spices jeb Solvitas Āboltiņas vadības stilu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.