Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt interesantākās vēstules no portāla rīcībā nonākušās apjomīgās Zatlera reformu partijas iekšējās sarakstes, kas uzskatāmi rāda slēptās norises un viedokļu daudzveidību partijā. Šoreiz – partijas vadības vērā neņemts kāda ZRP biedra argumentēts viedoklis par nepieciešamību ZRP palikt opozīcijā.
Viens priekšnosacījums, kuru jāizskaidro manas pozīcijas labākai saprašanai: es pieņemu, ka ZRP ir tas "jaunais sākums", jaunais "gaišais spēks", kura mērķi ir progresīvi rīkoties Latvijas valsts un tās tautas labā un kura pamatā ir ielikti tādi jēdzieni kā godīgums, tiesiskums, atklātība, taisnīgums; galvenais ZRP mērķis ir nepieciešamo reformu īstenošana.
Tagad pēc kārtas. Pirmais, vai ZRP ir dots vēlētāju pietiekošais mandāts lai veikt reformas? Atbilde ir - NĒ. Bez partneru piesaistīšanas tas nav iespējams, pie tam jārunā ar vairāk nekā vienu partneri. Personīgi uzskatu, ka pietiekošais mandāts būtu 40 vietas Saeimā, tas ļautu diktēt nosacījumus.
Otrais, vai var uzticēties esošajiem/potenciālajiem partneriem? Atkal NĒ. SC nevar ticēt, tas ir mans viedoklis, esmu to jau vairakkārt pamatojis. ZZS - Lemberga kabatas partija, te viss ir skaidrs. Vienotība - "tuvākais" ideoloģiskais partneris, kas jau iedūra dunci mugurā (Saeimas priekšsēdētāja balsojums), ne velti viņus Zatlera kungs ir saucis par intrigantiem, intriganti viņi arī ir, pie tam ļoti neviendabīgā struktūra; ja ieskatīties V pirmsākumos, tā ir nekas cits kā sašķēlies un atjaunots SC draudu priekšā pēc 2009. gada RD vēlēšanām Jaunais laiks.
K6 [Kangaru Sešinieks] - neko teikt pat nevajag. Paliek Nacionālā apvienība, partija diezgan savdabīgā, Visu Latvijai spārna dēļ pat mēdza balansēt uz ekstrēmisma asmens; bet jāpiekrīt, ka VL jaunatne ātri mācās un atsakās no ekstremitātes [domāts – ekstrēmisma], labi saprotot, ka ES valsts parlamentā ekstrēmistiem ir izstumto loma, un, kā piemērs, vēlēšanu nakts laikā jau nedzied dziesmas "Mēs sitīsim tos utainos", bet gan miermīlīgi dejo un dzer Latgales kandžu. Šiem, es pieļauju, varētu ticēt, bet viņu tik un tā ir par maz.
Trešais, ZRP pašlaik ir pazemota, pret to jau ir izslaucījuši kājas visi, kas tikai gribēja. Ietekmēt kaut ko "tiesiskuma" valdībā ZRP diez vai spēs, jo ātri atdursies pret kārtējām intrigām no V+KS puses. Un tas, ka tiks saņemtas N ministrijas, diez vai ko spēs mainīt. Stabilizēt koalīciju, piesaistot citus partneru, ir maz ticams, ka ir iespējams, skatīties rindkopu augstāk; kā arī, ņemot vērā visas sarkanās līnijas, kad ZZS nav iespējams ņemt ZRP dēļ, SC - V un NA dēļ. Par sadarbību ar ZZS ZRP, domāju, nedrīkst atkāpties, jo tad par kādiem principiem vispār var būt runa, ja deklarēja, ka SC un ZZS ir oligarhi ieliktņi, un tad - no sākuma "Ejam ar SC", un beidzot - "Nu, ok, pierunājāt, lai ir ZZS":). Pie tam neviens jau tik un tā ZRP neņems vērā nopietni pēc visa šī pazemojuma un, ņemot vērā 16 vietas parlamentā.
Ceturtais, koalīcija neizskatās ilgtspējīga un stabila; tā mēdz sarukt pie pirmām grūtībām, kuras, reāli strādājot pie reformām, nekavēsies.
Tātad man šķiet, ka reformu īstenošanu katrā ziņā nebūs iespējas paveikt. Ja es maldos, tad, ok, var atmest uz reformu rēķina morālo aspektu un strādāt valdībā V+ZRP+NA+K6. Bet ticamāk ir tas, ka nekādu reformu arī nesanāks. Un man personīgi par vienīgo loģisko rīcību plānu izskatās uz doto brīdi tāds plāns, kas būtu vērsts uz ZRP pamatjēdzienu stiprināšanu un savas sejas un goda glābšanu. Šo uzdevumu ir reāli paveikt šobrīd atšķirībā no reformu īstenošanas.
Iespējams, es pārāk ideālistiski vispār skatos uz politiku, un tur iekšā nekā, izņemot dubļus un intrigu, arī nav un nemēdz būt; bet nu, ja es būtu tas, kas lemj, ko darīt tālāk, rīkotos šādi: nosodītu publiski K6 rīcību, vienlaicīgi atzīstot, ka zināmā mērā šiem ir taisnība, un par šo paprasītu piedošanu partijas biedriem un visai sabiedrībai.
Pie tam sāktu labot kļūdas partijas iekšā. Skaidri paustu pozīciju, ka ar K6 nekādu sarunu nevar būt. Nekavējoties organizētu pēc iespējas masveida piketus ar mērķi panākt demokrātiskā veidā K6 mandātu nolikšanu; pieļauju, lielākā daļa ZRP biedru atnāktu uz piketu, un, piesaistot draugus/paziņas/radus, daži tūkstoši dalībnieku varētu sanākt. Izskaidrotu pašreizējo situāciju sabiedrībai, atgriežoties pie Saliedētības tēmas - obligāti abās mediju telpās.
Ar šo pamatotu, ka: esošajiem partneriem uzticēties nevar. Reformas īstenot nav iespējams. Mēs gribējām visu to labāko, pārmaiņas, bet neguvām pietiekošo atbalstu. Tā vietā, lai smērētos tādā "tiesiskuma un godīguma" koalīcijā, mēs turpināsim cītīgi strādāt pie reformu izstrādes partijas iekšienē. Katrā ziņā reformas bija plānots uzsākt 2014.gadā, pēc rūpīgas plānošanas; šobrīd plānosim visu saviem spēkiem, un uzsāksim 2015.gadā, pēc 12.Saeimas vēlēšanām, ja gūsim pietiekošu atbalstu un situācija būs labvēlīgāka.
Līdz ar to mēs atsakāmies strādāt koalīcijā un apzinīgi paliekam opozīcijā. Strādājot opozīcijā, mēs kontrolēsim koalīcijas darbus, ka arī virzīsim tiesiskumu stiprinošus likumprojektus un arī balsosim par tiem. Tas arī paradīs koalīcijas īsto seju, tā teikt, kas ir kas, jo 11.Saeimā ZZS vairs nebūs iespējas pārbalsot "tiesiskumu", bloķējoties ar SC, kā tas ir bijis 10 Saeimā (jo šobrīd SC+ZZS=44), ja vien no "tiesiskuma" nenovērsies V/NA/K6, jeb kas tur vēl būs koalīcijā. Lūk, tā darītu es.
Diemžēl ir skumji novērot jau izskanējušo Vj.Dombrovska viedokli, ka ar K6 var runāt un pat pieņemt dažus atpakaļ siltos apskāvienos; skumji, ka no ZRP augšas neskan skaļš un viennozīmīgs nosodījums K6 rīcībai, tik viens maziņš paziņojums par jau ilgstoši turamo izdomās Olšteinu; skumji ka ZRP augša nekomentē pēc būtības izskanējušos pārmetumus no K6 puses, un nav redzams arī, ko tie tur augšā taisās darīt lietas labā; skumji, ka ZRP galvo par K6 uzticību Bērziņa kungam; skumji, ka būs ar intrigām sakropļotas un nerīcībspējīgas koalīcijas valdība; skumji, ka koalīcijā būs nodevēji; skumji, ka solītās pārmaiņas droši vien uz doto brīdi nesāksies.
Bet, lai kā nebūtu, neķersim kreņķi! Strādāsim, virzīsim lietas uz priekšu. Nekas vēl nav zaudēts:).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.