Zvērinātu advokātu padome pasargājusi "savējo" no likumā paredzētās izslēgšanas?
PIETIEK20.12.2015.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Zvērinātu advokātu padomes vadība, imitējot "neinformētību", pēc visa spriežot, vismaz vienā gadījumā ir pasargājusi vienu no savējiem, pretēji Advokatūras likuma normām neizslēdzot viņu no advokātu rindām. Atklāts ir jautājums, cik vēl šādas personas līdzīgā situācijā - oficiāli atzītas par maksātnespējīgām - pašlaik pretlikumīgi turpina advokātu darbu.
Latvijas Republikas Advokatūras likuma 15. pants noteic, ka "par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas: (..) 3) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem".
Savukārt šī paša likuma 16. pants noteic, ka no zvērinātu advokātu skaita cita starpā bez izņēmumiem izslēdz arī personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem.
Maksātnespējas reģistra Maksātnespējas datu bāze rāda, ka 2011. gada 10. oktobrī iegrāmatots Siguldas tiesas lēmums par kāda Edgara Lešinska maksātnespējas procesa pasludināšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un administratora iecelšanu maksātnespējas procesa lietā.
Taču Zvērinātu advokātu padomes oficiālajā advokātu sarakstā visu šo laiku un arī pašlaik ir atrodama informācija par diviem zvērinātiem advokātiem birojā Lešinskis un partneri, un viens no viņiem ir tieši Edgars Lešinskis, kurš praktizē Rīgā, Ropažu ielā 10.
Padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska apstiprina, ka Edgars Lešinskis joprojām ir zvērinātu advokātu rindās un neviens nav mēģinājis viņu no tām izslēgt, taču no jebkādas atbildības par šo likuma ignorēšanu cenšas izvairīties.
"Pateicos par sniegto informāciju," - tas ir viss, ko Kaminska spēj pateikt uz jautājumu, kā iespējama Lešinska atrašanās advokātu rindās, ja reiz Advokatūras likums nosaka, ka "no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem", bet Edgaram Lešinskim jau pirms četriem gadiem ir ticis pasludināts maksātnespējas process.
Uz atkārtotu informācijas pieprasījumu Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece paziņoja, ka "tā ir Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kompetence skatīt jautājumu" un "lēmumus par uzņemšanu/izslēgšanu u.c. pieņem padome", bet viņas "personiskā viedokļa paušana nebūtu korekta".
Paša Lešinska komentāru Pietiek nav izdevies iegūt, un arī jautājums par to, cik vēl ir advokātu, kuru maksātnespēju un citus pārkāpumus Zvērinātu advokātu padome ir vēlējusies "nepamanīt", lai izvairītos no "savējo" izslēgšanas nepieciešamības, paliek atklāts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
