Iesaki rakstu: 
Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi savējo kliķes labā, sak, roka roku mazgā, abas... nezi, vai paliek tīras. Un varbūt darbojas pat ne visas kliķes, bet novada domes priekšsēdētāja, ZZS pārstāvošā Artura Dukuļa draugu interesēs.
Skatos ZZS deputātu kandidātu listē un kaut ko nesaprotu. Izskatās, ka tie, kam zaļzemnieku vadītā dome pēdējos četros gados visvairāk pakalpojusi, tagad nu ir viņus uzmetuši. Vai arī otrādi – sak’, savu saņēmāt, tagad barojieties!
Es neredzu sarakstā Armandu Mustu, kam laikam gan par neiekļūšanu pašreizējā domē, startējot ar 2.numuru, un kompensācijai par paša firmas „Eols” un savu privāto bankrotu tika dota iespēja vadīt pašvaldības firmu SIA „Alūksnes Nami” un arī to četros šī domes sasaukuma gados novest līdz bankrota robežai.
Runā, ka pašvaldības namu apsaimniekotājus pie dzīvības notur vien tas, ka „Alūksnes nami” iekasē naudu no iedzīvotājiem par siltumu, bet zaļzemnieku vadītās pašvaldības politiskajā piesegā šo naudu ietur un neatdod pašvaldības uzņēmumam „Simone”. Cik ilgi siltuma piegādātājs to cietīs?
Neredzu sarakstā pašreizējo ZZS deputātu Guntaru Švolmani, kura SIA „Valdis” mahināciju rezultātā guva iespēju nopirkt Alūksnes autoostu par oficiāli it kā divreiz zemāku cenu, nekā tās iegāde bija piedāvāta pašvaldībai. Man šķiet, ka pašvaldība tikai tēloja gatavību pirkt autoostu kā stratēģiski nepieciešamu objektu un tāpēc uzrakstīja īpašniekiem, ka tā uzreiz pirkumu nevar veikt, bet meklēs prasītos 120 000 eiro.
Izskatās, ka tur viss bija iepriekš sarunāts, jo viens no pārdevējiem bija ZZS deputātes un arī pašreizējās kandidātes Violas Aijas Kaparšmites vīrs, pircējs – ZZS deputāts Guntars Švolmanis un darījuma izkārtotājs – novada mērs Arturs Dukulis. Kam gan Alūksnē iestāstīsiet, ka darījums tiešām notika par 6000 eiro un „ietaupītie” otri 6000 eiro netika sadalīti „uz galviņām”, apejot nodokļu nomaksu!
Nav jau tā, ka Arturs Dukulis domātu tikai lokālpatriotiski. Izskatās, ka ZZS iekšienē vienojušies, ka Alūksnei slimnīca kā diennakts aprūpes centrs vairs nav nepieciešama. Vai cita uzstādījuma dēļ mūsējo piketā pie Saeimas bija pārstāvji no visām Alūksnes novada domes partijām, taču neviena paša no zaļzemniekiemn!
Ir tāda smuka ķēdīte – Alūksnes novada domi vada ZZS, veselības ministre ir no ZZS, un mūsu slimnīcu apēdošās Balvu un Gulbenes slimnīcas īpašniece ir no ZZS... Izskatās, ka te atkal varētu atlēkt kas brangs, „uz galviņām” sadalāms „savējiem”! Mēs taču zinām par finanšu mahinācijām tajās kaimiņnovadu slimnīcās...
Tie ir tikai daži piemēri par to, kā ZZS deputāti ar mēru Arturu Dukuli priekšgalā gādā par to, lai viņu atbalstītājiem būtu laba personīgā peļņa! Alūksnieši, vai mēs to cietīsim?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
