Deputāti cenšas nodot ziņu Aizsardzības ministrijas vadītājiem, ka samērā netālu no Latvijas notiek karš
Arnis Kluinis, Neatkarīgā · 18.04.2024.
Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.
Kamēr krimināllietas materiāli liecina par miljonāra Ramoliņa koruptīvu ietekmi Konkurences padomē, tā lems par viņa biznesa paplašināšanos
PIETIEK · 18.04.2024.
Tas varētu neiespējami, bet fakts – kamēr „kukuļa izspiešanas” kriminālietas materiāli skaidri norāda uz miljonāra Andra Ramoliņa koruptīvu ietekmi Konkurences padomē, par ko viņš pats ir lielījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierakstītās sarunās, tieši Konkurences padome būs tā iestāde, kas tagad lems par miljonāra uzņēmuma „Stiga RM” vēlmi iegādāties Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži” piederošo kokzāģētavu „Norupe”.
Mēs nevēlamies ievērot Nacionālo drošības koncepciju un atradīsim blēdīgu veidu, kā mēģināt to apiet, lai turpinātu raidīt Krievijas valsts valodā
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome · 18.04.2024.Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās “Nacionālās drošības koncepcijas 2023” (turpmāk – Koncepcija) būtību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī “Latvijas Sabiedriskais medijs” tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu. Ar šo lēmumu Padome 17. aprīlī iepazīstināsja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju.
Šos suņus nolaupīja, jo viņu saimniece ir ragana: pūlis tā lēma
Kristīne Ilziņa · 17.04.2024.Šī ir Bella. Viņas māte ir nolaupīta un gūstā. Arī tēvs. Viņi nav jauni. Viņiem ir savas mājas. Bet viņus nolaupīja, jo viņu saimniece ir ragana. Pūlis tā lēma.
Viņiem vēl nepietiek
Lato Lapsas pēdējais vārds padomju okupācijas varas kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvā
PIETIEK · 03.10.2023.Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Ginta Gita Kukaine, Guna Krieviņa un Elfa Driba, kas aizvadītajā nedēļā atzina Lato Lapsu par vainīgu neslavas celšanā aktīvajam komunistam, padomju okupācijas varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam, nosaucot viņu par padomju okupācijas varas kolaborantu, un viņa vajāšanā ar grāmatas „Kolaborants” reklamēšanu, pēc kolaboranta prasības aizliedza ierakstīt Lato Lapsas pēdējo vārdu. Taču šis aizliegums neko nav līdzējis, - Lato Lapsas YouTube kanālā ir iespējams noskatīties pēdējā vārda ierakstu, bet tā tekstu publicē arī Pietiek.
Pārkāpjot likumu, prokuratūra jau ilgāk nekā mēnesi nevēlas atklāt, ka Stukāns prettiesiski pieprasījis ziņas par kriminālprocesiem pret „skaļiem” uzņēmumiem un personām
PIETIEK · 17.04.2024.Rupji pārkāpjot likumu normas, LR Prokuratūra jau ilgāk nekā mēnesi nevēlas atklāt to, ko parāda tiesā nonākušās bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa "kukuļa izspiešanas krimināllietas" materiali, - ka ģenerālprokurors Juris Stukāns prettiesiski ietekmējis Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policiju, vēl pirms kriminālprocesu sākšanas pret „skaļiem” uzņēmumiem un personām pieprasot ziņas pat iecerēto. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kas prokuratūrai nosūtīts jau 11. martā:
Prasība "mūsējiem" atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izkrāpšanu, izplakarēšanu un izrīšanu ir netaisna un bīstama!
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde · 17.04.2024.Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir lūdzis fonda ekspertiem vērtēt pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” īstenotā Mediju atbalsta fonda projekta “Šķelšanās” 4. sērijas atbilstību projekta mērķim un aktivitātēm un to, vai šī epizode pārkāpj konkursa nolikuma 1.13. punktu “Konkursā netiks atbalstīti uz politiskā spēka tēla veidošanu vērsti pasākumi”.
Rozes un Rietumu politiķi. Kur likt pēdiņas?
Armands Puče · 17.04.2024.Pēc Liedienām otrajā Ministru kabineta sēdē premjere Evika Siliņa pasniedza Krišjānim Kariņam tumši sarkanu rožu kaudzi, tādējādi sveicot viņu ar demisiju. Varbūt šīs rozes sūtīja Valsts kontrole, varbūt ģenerālprokurors tās nodeva ar kurjera palīdzību – nezinu, bet piekritīsiet – pasniegt ziedus brīdī, kad s...du ir sastrādāts vairāk nekā divas bļodiņas, neizskatās labi. Tāpat kā labi neizskatījās un neizklausījās aplausi, ko ministri šajā sēdē veltīja cilvēkam, kas rīkojies kā “kārtīgs Rietumu politiķis”, citējot premjeri…
Latvijai joprojām nav enerģētikas stratēģijas. Ir vien vēja stihija, kas nes valsti nezināmā virzienā
Māris Dadzis* · 16.04.2024.Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi īpašu likumu, kas atkrastes vēja parkam ELWIND noteiktu “nacionālo interešu objekta statusu”. Tomēr nav zināms, vai vēja parkos pūš vējš, subsīdijas vai neprāts.
Jūs iepērkaties PTA? Ņemiet vērā – jūs maksājat sodu visatļautības sajūtas pārņemtas leoparda spīdzinātājas ģimenes vietā
Pietiek lasītājs · 02.01.2021.Ikvienam cilvēkam, kurš iepērkas pie sadzīves tehnikas un elektronikas tirgotāja PTA, vajadzētu ņemt vērā – tādā veidā viņš savu naudu atdod melnā leoparda spīdzinātājas ģimenei.
Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli: sabiedrība apzināti tiek maldināta par pašreizējo mežu stāvokli
Latvijas mežkopji* · 25.08.2019.Mēs, bijušie Latvijas mežkopji, kuri savu mūžu esam veltījuši valsts mežiem, tos audzējuši, kopuši, sargājuši un, Latvijai atgūstot neatkarību, nodevuši tai dižākos un vērtīgākos mežus Eiropā, tagad ar nožēlu skatāmies, cik netālredzīgi šobrīd tie tiek apsaimniekoti un cik apzināti sabiedrība tiek maldināta par pašreizējo meža stāvokli.
Pietiek liekuļot
Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!
N. Andersons · 18.04.2024.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Pietiek izlocīties
„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK · 17.04.2024.
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Pietiek neskaidrību
Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte
Aivars Strakšas · 15.04.2024.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Pietiek neskaidrību
“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri
Valsts valodas centrs · 14.04.2024.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Pietiek neskaidrību
Sāga par nogriezto ausi
Viedais Manels · 13.04.2024.
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Pietiek nopietnības
Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?
Egils Līcītis, Latvijas Avīze · 11.04.2024.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Pietiek neskaidrību
No strupceļa uz atdzimšanu
Raivis Zeltīts · 09.04.2024.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pietiek neskaidrību
Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis · 08.04.2024.
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 10.04.2024.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju
Egils Helmanis · 08.04.2024.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija
Andis Kudors* · 07.04.2024.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!
Latvijas Radio Redakcionālās padomes* paziņojums · 06.04.2024.
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju
Jānis Garisons · 04.04.2024.
Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Labā un ļaunā saknes
Lauris Galiņš · 03.04.2024.
Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda
Māris Krautmanis, Neatkarīgā · 02.04.2024.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.
Nelāgi sanācis IRšiem...
Egils Helmanis · 01.04.2024.
Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis atklātībā.
Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm
Nils S. Konstantinovs · 01.04.2024.
Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze, klimata krīze, jauniešu mentālās veselības krīze, ekonomikas krīze… Taču, manuprāt, mums patiesībā ir tikai viena, galvenā un svarīgākā krīze – un tā ir attiecībās.
„Slikto” valodu vaininieki
Lauris Galiņš · 11.03.2024.
Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa valodā, pat labi zinot, ka viņš saprot arī mūsējo.
Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam
Bens Latkovskis, Neatkarīgā · 28.03.2024.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Nē seksuālai vardarbībai!
Jāzeps Baško juniors · 27.03.2024.
Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Ja nepietiek
Visi raksti