Iesaki rakstu:

„Atbilstoši 2017.gada 16.oktobra aktam Nr.2/2017 par iztrūkstošajiem dokumentiem pārbaudes lieta par Ivara Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju konstatēšanu tiesas arhīvā neatrodas,” – ar šādu formulējumu Rīgas rajona tiesa LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri informējusi par to, ka faktiski Godmaņa „čekas” pārbaudes lieta, kuras ietvaros viņa sadarbība ar VDK netika oficiāli konstatēta, ir vienkārši pazudusi. Turklāt arī iespējamība, ka lieta nodota Nacionālajam arhīvam, ir ļoti maza, kaut gan pašlaik tam nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums.

LPSR VDK kartotēkā bija ziņas, ka Godmanis laikā no 1988.gada 31.marta līdz 1990.gada 24.janvārim reģistrēts kā VDK aģents ar segvārdu "Pubelis". Šī aģenta kartīte tika saistīta ar viņa zinātnisko stažēšanos Austrijā, kā arī atskaišu sniegšanu izglītības iestādēm. Taču Jūrmalas tiesa 1998. gadā neatzina Godmaņa sadarbību ar VDK.

Visticamākais, Godmaņa "čekas lietas" pazušana nebūtu tikusi pamanīta, ja vien komisija nebūtu vērsusies tiesā ar iesniegumu, lūdzot ar šo lietu iepazīties. Pašlaik nav ziņu, cik vēl Latvijas tiesās izskatītās "čekas sadarbības" lietas šajā laikā ir līdzīgi "pazudušas".

Tas, ka mūsdienu Latvijā paklusām tiek veiktas darbības, kas vērstas uz VDK dokumentu iznīcināšanu, nav jaunums: komisija informē, ka jau iepriekš Valmieras tiesa informējusi, ka citu čekas sadarbības lietu tā iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. Tāpat plaši zināms gadījums ar likvidējamās Latvijas Policijas akadēmijas rīcībā esošo VDK dokumentu „pazaudēšanu”

„Brīdī, kad plašsaziņas līdzekļos publicēts profesora Jāņa Taurēna pētījums par sadarbības fakta ar VDK lietām tiesā, pēc 10. augusta publikācijas, kur konfrontēti komisijas eksperta, doktoranta Linarda Muciņa, komisijas pētnieka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, doktoranta Jura Stukāna un Godmaņa viedokļi par politiķa sadarbību ar VDK un attiecīgo tiesas lietu, komisija pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem ir guvusi rakstveida apliecinājumu, ka lieta tiesā tomēr iztrūkst,” pēdējo „pazušanu” komentē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre, pētniece Marta Starostina, piebilstot, ka par citu VDK dokumentu iznīcināšanu savlaicīgi jau iepriekš informēta Nacionālā drošības padome.

Kā informē Starostina, 9. novembrī pēc „pazušanas” fakta atklāšanas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Ministru prezidenta Māra Kučinska ar lūgumu uzsākt pārbaudi par lietas pazušanu, kā arī sniegt šo informāciju komisijai.

Komisija lūgusi arī sniegt informāciju, vai Ministru prezidents, viņa prezidenta biroja amatpersonas, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, prokuratūras vai Augstākā tiesa ir pieprasījuši vai saņēmuši no Rīgas rajona tiesas 1998. gada Godmaņa lietas oriģinālu.

Pašlaik komisijai neesot pamata lūgt uzsākt kriminālprocesu, jo oficiāli komisijai vēl nav zināms, kurš un ar kādu argumentāciju licis Ivara Godmaņa lietu izņemt no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama arhīva. Piemēram, ja lietas oriģinālu būtu pieprasījis Ministru kabinets, lieta vērtējama arī no ētiskā aspekta, norāda Starostina.

Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija jau iepriekš ir informējusi par visām obstruktīvajām aktivitātēm informācijas slēpšanai, ko veic „čekas maisu” glabātājs – Jāņa Maizīša vadītais Satversmes aizsardzības birojs. „Ir vispārzināms, ka komisijai ir atteikta pieeja aģentūras kartotēkai, ir nepamatoti pieprasīta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, lai gan Satversmes aizsardzības birojs atzinis, ka šāda statusa informācijai nav, ir pieprasīta “saistību raksta” parakstīšana tikai par to vien, ka iepazīstas ar Satversmes aizsardzības biroja rīcībā VDK dokumentu aprakstu, norit VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētās elektroniskās sistēmas (datu bāzes) Delta - nelikumīga, jo nav pat pamatota ar Ministru kabineta noteikumiem, anonimizācija ar mērķi šādu nepilnīgu informāciju nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam “pētniecībai”. Minētā attieksme skaidrojama ar to, ka komisijai nav tiesisku līdzekļu vērsties savu likumā noteikto pienākumu aizsardzībai ar tiesas palīdzību,” skaidro komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Kristīne Jarinovska.

Ar Jāņa Taurēna publikāciju "VDK aģentu un informatoru identitātes un tiesas procesi par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" ir iespējams iepazīties šeit.

An error has occured