Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valstij piederošās un tās vēlreiz no bankrota paglābtās akciju sabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības iespaidīgās algas un to veidošanās mehānisms ir komercnoslēpums un nav sabiedrības darīšana, - šādi pērn paziņoja gan nacionālās aviokompānijas preses sekretārs Jānis Vanags, gan aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Šī nostāja ir spēkā arī pašlaik, kad kļuvis zināms, ka airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss (attēlā pa kreisi) pērn atalgojumā saņēmis jau 1,04 miljonus eiro, bet abi pārējie valdes locekļi - vēl nepilnu miljonu eiro.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ne vienmēr ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. Piemēram, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.

Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Gausa atalgojums 2015. gadā (kad tam it kā būtu jābūt atkarīgam tieši no 2014. gada darbības rezultātiem) saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem.

2015. gadā saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka gada atalgojums – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro, toties šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieauga līdz 362,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.

Savukārt pērn ir strauji kāpis kā Sedlacka, tā Jakovļeva atalgojums. Toties airBaltic oficiālā peļņa pērn ir drastiski sarukusi - no 19,5 uz 1,2 miljoniem eiro, bet gada apgrozījuma datus uzņēmums pagaidām nevēlas atklāt.

Kā oficiāli skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, „valdes locekļu atalgojums ir strukturēts tā, lai veicinātu airBaltic pelnītspēju un darbību ilgtermiņā, un sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Atalgojuma mainīgā daļa atkarīga no rezultatīvajiem rādītājiem tādās jomās kā l) finanšu rezultāti, 2) privātā investora piesaiste, 3) drošības un operacionālie rādītāji un 4) klientu un darbinieku apmierinātība”.

Taču neko sīkāk Ozoliņš atklāt nevarot, jo „ar valdes locekļiem noslēgtie līgumi nosaka, ka jebkādas līguma detaļas nav izpaužamas”, - vien to, ka airBaltic valdes atalgojuma rādītājus „saskaņā ar Komerclikumā noteikto kompetenci un airBaltic korporatīvās pārvaldības standartiem nosaka airBaltic padome”.

Savukārt uzņēmuma padomei algu jau 2012. gadā noteikusi Satiksmes ministrija, - pēc pārrēķināšanas eiro tā ir tāpat iespaidīgie 3557 eiro mēnesī padomes priekšsēdētājam un 3201 eiro padomes loceklim. Ministrija šīs algas pamato ar „tādiem apsvērumiem kā padomes locekļu noslodze airBaltic pārmaiņu procesa uzraudzībā, salīdzinoši ar citu līdzvērtīgu uzņēmumu padomes atbildību un atlīdzību”.

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Atalgojums 2016. gadā: 1 042 229 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Atalgojums 2016. gadā: 579 379 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Atalgojums 2016. gadā: 407 450 EUR

An error has occured