Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, arborists Kaspars Māliņš, kas novērtēja dižkoka – milzu kļavas stāvokli Stopiņos pie daudzdzīvokļu mājas, nebūt neuzstāj, ka koks būtu obligāti jānozāģē, jo viņš šādus lēmumus nepieņemot, bet tikai veicis koka novērtēšanas darbu. Turklāt viņam neesot ne mazākās intereses rekomendēt koku nozāģēt, jo viņam pasūtīts tikai vērtējums, bet ne zāģēšanas darbi.

Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nozāģēšanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks. Taču Stopiņu novada dome stingri iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Būvvaldes iesniegumam pievienots sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra ir iztrupējusi, koksnes struktūra ir trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību iespējams novērst tikai to nocērtot.  Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP tad arī sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai.

Māliņš tikai nesen ieguvis arborista sertifikātu, taču pats ir pārliecināts, ka viņam ir pietiekama pieredze dižkoka novērtēšanai. “Es jau no 2000.gada zāģēju kokus un arī vērtēju. Esmu redzējis visādus kokus – vētras nogāztus, iztrupējušus,” sarunā ar Pietiek saka arborists. Viņam neesot ne mazākās intereses rekomendēt koku nozāģēt, jo zāģēšanas darbi viņam nav pasūtīti. “Mans darbs bija novērtēt, un es to izdarīju,” apgalvo Māliņš.

Arborists esot pārliecināts, ka tomogrāfa izmeklēšana ir visprecīzākā metode koka stāvokļa novērtēšanai. Vienlaikus viņš uzsver, ka nepieņem lēmumus par nozāģēšanu, bet tikai novērtē koku un dod savas rekomendācijas.

Tikmēr bijušais Latvijas arboristu biedrības valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunā ar Pietiek norādīja uz Māliņa neilgo pieredzi koku vērtēšanā, bet dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus, uzskata, ka nozāģēšanai paredzētā kļava ir visvērtīgākais Stopiņu pagasta dižkoks.

“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku paudis Opmanis.

Pēc Bitenieka teiktā, Māliņš ir viens no jaunajiem arboristiem, kas tikai nesen ieguvis sertifikātu. Viņš objektīvas informācijas iegūšanai par koka stāvokli iesaka vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem uzņēmumos Labie koki vai Koku eksperts. “Tur cilvēki tieši nodarbojas ar koku vērtēšanu,” uzsver speciālists.

Jautāts par ticamību tomogrāfam, ar kuru tika noteikts dižkoka stāvoklis, Bitenieks skaidro, ka tas atkarīgs no tā, kuras paaudzes tomogrāfs izmantots. Sākuma paaudzes tomogrāfs esot gana neprecīzs un varot sniegt maldinošu informāciju, - tā ticamība esot vien 70%.

An error has occured